Iedomājieties kungu labākajos gados, kurš lepni tērpies skaļo zīmolu jaunākās kolekcijas drānās slāj pa Rīgas centrālajām ielām ar Motorola 2900 mobilo telefonu pie sāniem! Tieši pie sāniem, jo šis modelis vairāk atgādināja ceļojuma koferi.
Tas bija populārs 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā — liels, pārnēsājams mobilais telefons, kas iebūvēts somiņā vai koferīša tipa futrālī ar rokturi. Tajā bija liela baterija un klausule, ko nācās izcēlās ārā. Cilvēki to bieži sauca par “kofera” vai “somiņas” telefonu, jo tas izskatījās un izjutās kā neliels portfelis.
Starp citu, tas bija labs telefons, jo akumulators turējās ilgi un 1G signāls, ko nodrošināja 15 centimetru gara antena, bija gana noturīgs un stabils. Sapnis, ne mobilais telefons. Tomēr mūsdienu cilvēks ir gatavs stāvēt stundām pie veikala durvīm, lai pirmais tiktu pie jaunākās paaudzes mobilās iekārtas modeļa. Un te mazu lomu spēlē cena, jo pat tuvu diviem tūkstošiem eiro vērtais saziņas līdzeklis tiek izķerts kā karsti pīrādziņi stacijas tunelī.
Esot jāiet vienā solī ar laiku – tā saka visi tie, kam kabatā jauns mobilais telefons, mugurā šā gada kolekcijas krekliņš un piemājas mauriņā nenoguris tēlo drudžainu darbību robotizētais zāles pļāvējs. Tā saka tie, kuri aizgūdamies mētājas ar pārgudriem komentāriem par to, ka “mans 2003. gada Volvo…”
Šobrīd ir tik moderni visus ikdienas svarīgākos jautājumus uzdot mākslīgajam intelektam, lai noņemtu no sevis atbildību par pieņemto lēmumu. To taču ne es izdomāju. To pateica priekšā pasaules globālais tīmeklis un viņš jau nu nekļūdīsies. Ja reiz mākslīgais intelekts teica, ka aktīvā oglīte, tad aktīvā oglīte un nav te ko sūdzēties, ka trešo dienu sāp spranda.
Dažs labs auto tirdzniecības uzņēmums pat piedāvā pakalpojumu – piemeklēt auto ar mākslīgā intelekta palīdzību. Diemžēl šī laikam ir vienīgā niša, kur cilvēks gardi nosmejas un dara pēc sava prāta, jo tam ir visnotaļ skarbs pamatojums.
Ievades dati lietota auto izvēlei ar mākslīgā intelekta palīdzību: vajadzīgs lietots auto līdz 10 tūkstošiem eiro, ekonomisks, benzīns vai hibrīds, maksimāli daudz drošības asistentu, ērts ikdienai pilsētā un retākiem izbraucieniem plus mīnus 200 kilometru rādiusā, vēlams ar četrām durvīm, maksimāli uzticams ar nedārgu uzturēšanas maksu.
Būtu interesanti salīdzināt ar lielāko vairākumu cilvēku sniegtajām atbildēm, taču pilnīgi droši, ka tās atšķirtos kā diena no nakts un otrādi.
Mākslīgais intelekts nekautrējoties piedāvā septiņus gadus vecu Toyota Auris hibrīdu, kurš vizuāli gan izskatoties nedaudz nemoderns, taču ar labām lietotāju atsauksmēm. Tālāk seko tāda paša vecuma desmitās paaudzes Honda Civic automobilis ar benzīna motoru – esot laba vadāmība un interesants dizains. Trešā vietā, pēc mākslīgā intelekta domām, varētu būt Mazda 3 ar benzīna motoru. Šis auto paģērot vairāk naudas uzturēšanā, bet priecējot ar modernajām tehnoloģijām. Škoda Octavia no 2018. gada būšot tieši laikā tiem, kam līdzi gribas vadāt daudz nevajadzīgu mantu. Te gan varot nākties ieguldīties automātiskās pārnesumu kārbas remontā, taču 1,4 litru benzīna motors kalpošot ilgi un laimīgi. Hyundai i30 būs lieliski aprīkots ar bagātīgu elektronisko asistentu klāstu, bet benzīna motors esot pietiekami taupīgs. Un noslēgumā sešus gadus vecs Peugeot 308, kurš ar 1,2 litru benzīna dzinēju esot neticami jestrs, ekonomisks un uzticams pie labas apkopes. Arī tehnoloģiski šis auto iepriecināšot pat pašus izsmalcinātākos autobraucējus.
Lai ielietu darvas kausu daudzu skeptiķu medus ķocītī, mākslīgais intelekts uzskata, ka 2021. gada Dacia Sandero būs viens no uzticamākajiem risinājumiem, jo atsaukumu un garantijas remontu ziņā sasniedzis teju vai vismazāko servisa apmeklējuma koeficientu. Jāatceras, ka jau divus gadus no vietas tieši Dacia Sandero ir Eiropā pirktākais automobilis.
Te šoreiz aplūkojām piedāvājumu līdz 10 tūkstošiem eiro, kurā, kā redzams, nav neviens Volvo, BMW, Audi vai Mercedes Benz. Neviena tā padsmitgadīgā automobiļa, kurus redzam Latvijas ielās un lielceļos tik biezā slānī, ka katrs sastaptais mūsdienu modernais auto izsauc sajūsmu un aplausus.
Kur slēpjas stereotipi un mīti par veca premium automobiļa lielisko sniegumu? Labākā gadījumā četri gaisa drošības spilveni, iespējams, parasta kruīza kontrole, ksenona spuldzes, kuras maksā dārgi, ātri izbeidzas un ceļu rāda slikti. Varbūt kādam tas šķitīs neticami, taču jebkurš no mākslīgā intelekta nosauktajiem modeļiem ir pieejams ar ādas salona polsterējumu, vismaz piecu kanālu audio procesoru, ceļu horizontālā apzīmējuma atpazinēju, atļautā ātruma kontroli, vismaz desmit gaisa drošības spilveniem un veselu gūzmu lietu, kuras pēc statistikas katru dienu pasaulē izglābj vidēji trīs dzīvības.
Protams, nevaram noliegt, ka dažs labs divdesmit un vairāk gadu pasauli redzējušais auto ir ne tikai izmantojams, bet pat apbrīnas vērts. Tādu nav daudz, taču atrodami. Visticamāk, tie noteikti neiekļausies šajā cenas kategorijā un tiks izmantoti kā hobija jeb brīvdienu auto. Un tie noteikti būs jauna automobiļa stāvoklī, jo būs pieredzējuši gan restaurācijas darbus, gan lielisku ikdienas apkopi.
Ja nu kāds tomēr nespēj pārvarēt jaunības dienu morālās traumas un vismaz tagad ļoti gribas pārvietoties 2003. gada nesasniedzamajā sapnī, tad konsekvenci gan vajadzētu ievērot – mobilais telefons Motorola 2900, kovboju zābaki ar nedaudz nošķeltu papēdi, rūtains angoras vilnas džemperis un no telefona brīvajā rokā vīriešu rokas somiņa, ko kādreiz lepni dēvēja par “barsetka”.
Pat vecais zēns Rainis, kurš, pēc Intara Busuļa domām, ik pa laikam patulkojis Faustu, savulaik skaidrā prātā bez viltus un maldiem visā nopietnībā teicis – izdzīvos, kas pārvērtīsies. Pasaule mūs ir noķērusi un daudziem pamatīgi aizsteigusies garām. Psihoterapeiti uzskata, ka nākotne nevar sākties, kamēr nebūsim atlaiduši pagātni. No praktiskā viedokļa precīzāk nepateiksi, jo bez ekstrēmās bremzēšanas sistēmas mūsu izlutināto bērneļu un velosipēdistu laikmetā nākotnes nebūs ne viņiem, ne mums.