Ziemā automobili mazgā tikai tas, kam šādu izpriecu apmaksā darba devējs! Visādi citādi daudziem pilnīgi pietiek, ja no rīta ar smilšainu birsti notrauš no spīdīgās lakas kārtas lielākos sniega krāvumus. Viss pārējais pa ceļam nokusīs un notecēs kopā ar netīrumiem. Un patiesības labad jāsaka, ka notecēs arī, ja automobiļa virsbūve ir pienācīgi apstrādāta vēl pirms ziemas. Vai nu rūpīgi uzklāts grafēna vasks, kas kalpo līdz pat sešiem mēnešiem. Vai varbūt vecā, bet labā keramika, kas nodrošina ūdens, netīrumu un citu draņķu nepieķeršanos pie automobiļa virsbūves krāsojuma.
Mēs – gudrākie no gudrākajiem, protams, zinām, ka tieši ziemā automobilis jāmazgā daudz biežāk kā vasarā. Un ne tikai tādēļ, ka kāds lidojošais draugs ir savus izkārnījumus trāpījis tieši mērķi! Tādēļ, ka ziemas laikā tik dāsni izmantotie ceļu pretslīdes materiāli pamanās izēst caurumu lakas virskārtā pat dažu nedēļu laikā. Un ja vēl starp moldingu, durvju rokturi vai valsts numura zīmi trāpījies kāds nekaunīgs smilšu grauds, tad bēda pienāks ātri un sāpīgi liela rūsas pleķa veidolā.
Taču nemācīsimies ābeci no jauna! Vēl jo vairāk, ka šī patiesība mums visiem labi zināma. Labāk pievērsīsimies mūsu spārnotajiem draugiem, jo tieši viņu izvēle var izrādīties liktenīga.
Tas, ka drīz vien pēc automobiļa rūpīgas mazgāšanas gaidāms lietus, ir simtiem reižu praksē pierādīts fakts un par to cepties nav nekādas jēgas. Tā bija, ir un arī būs. Cita lieta, ka uz svaigi nomazgāta auto jumta vai pat spīdīgajiem sāniem kāds lidojošais dabas radījums uzliek kārtīgu kluci! Tad gan aiz dusmām varētu noķert šo putnu un izbāzt dabas muzeja vajadzībām.
Britu interneta veikala “Halfords” darbiniekiem šis jautājums šķita pietiekami interesants, lai veltītu tam zināmus līdzekļus un laiku. Proti, pēc minētās kompānijas pasūtījuma tika veikts pētījums.
Pēc 1140 automobiļu izpētes, britu zinātnieki nāca pie atziņas, ka tualetes vajadzībām putni vislabprātāk dod priekšroku sarkanas krāsas automobiļiem! Kā zināms tieši Ferrari parasti visbiežāk ir sarkanos toņos…
Pētījuma rezultātā tika secināts, ka vis (piedodiet) apķēzītākās automašīnas ir tieši spilgti sarkanā krāsā – 18 procenti no kopējā apķēzīto braucamrīku skaita. Skaidrojuma tam nekāda nav, lai gan daži uzskata, ka putnu redzes sistēma šo krāsu uztver vislabāk. Te nu īsti negribētos piekrist, jo māc aizdomas, ka putns diez vai cītīgi meklē pienācīgu fonu savu dabisko vajadzību kārtošanai.
Godpilnā otrā vieta tika zilas krāsas automobiļiem ar 14 procentiem. Savukārt trešo vietu pelnīti ieguvušas melnās automašīnas ar 11 procentiem. Pēc putnu domām balts sūds noteikti tikai izdaiļo sērīgi melno spēkratu! Lai gan cita teorija vēsta, ka putni pret melnas krāsas automobili izturas ar īpašu mīlestību – melnos automobiļos parasti brauc lieli priekšnieki! Apķēzīt augsta amata ierēdni noteikti ir katra baloža goda pienākums.
Tālāk seko baltās mašīnas ar 7 procentiem un pelēkās ar nieka trīs procentiem. Vismazāk apķēzītas tiek zaļās mašīnas. Visticamāk tāpēc, ka zaļās automašīnas jau tā var justies apdalītas krāsas ziņā, savukārt pelēkās un sudrabainās teorētiski vispār nav nokrāsotas.
Vēl pētījuma ietvaros autovadītāji tika apjautāti par fekāliju bombardēšanas seku likvidāciju. Tikai katrs sestais autobraucējs ir gatavs putna kaku notraust no sava auto uzreiz pēc izkārnīšanās fakta. Visi pārējie netraucēti vizinās ar mākslinieciski izdaiļoto auto līdz pat nākamai mazgāšanās reizei.
“Halfords” puiši un meitenes vērsās pie auto krāsu ražotājiem un auto krāsotājiem pēc padoma un ieteikums bijis konkrēts – jo ātrāk mēsls no virsbūves tiks novākts, jo tas mazāk skādi izdarīs lakai un krāsai. Un izrādās, ka pie vainas nav skābes un citi putna kakas ķīmiskā sastāva elementi. Gluži vienkārši, līdzīgi uzlīmēm, piekaltusi kaka atstās plankumu, jo zem tās saules stari nespēs izbalināt automobiļa krāsu… Nespēs pat tad, ja debesis ir pelēkas un nomākušās kā šobrīd – ultravioletie stari pamanās izspraukties cauri mākoņu segai jebkuros laika apstākļos.
Auto krāsotāji uzskata, ka no baložiem jābaidās vairāk kā no kaijām, jo tieši baloži pārtiek no cietas barības un attiecīgi arī kakas ir cietākas un gaismas necaurlaidīgākas. Kamēr noliktais “klucis” ir svaigs, to vislabāk neitralizēt ar mīkstu slapju lupatiņu, bet ja izkārnījums jau paspējis sakalst, tad to būtu prātīgi vispirms atmiekšķēt ar ūdeni. Citādi virsbūves pulēšanas darbi garantēti.
Ja kādam nav īsti skaidrs ar kādiem auto kopšanas līdzekļiem šos netīrumus nodabūt no auto virsbūves, tad nozares speciālisti iesaka visus tos ķīmiskos līdzekļus, kas domāti kukaiņu līķīšu notīrīšanai no radiatora restes un numura zīmes. Abos gadījumos nevēlamais netīrums pamatā sastāv no olbaltumvielas. Ne gluži tās, kas ir tik veselīga uzturā, bet tomēr!
Tomēr nevajadzētu piemirst, ka putnu izkārnījumos patiešām atrodama arī skābe, kas noteikti nav labvēlīgākā viela auto virsbūves lakai.
Un, visbeidzot, draudzīgs padoms tiem, kas spiesti auto turēt dzīvojamos rajonos – izvairieties no vietām ,kur kāds dabas draugs regulāri baro putnus ar sadrupinātu baltmaizi. Ornitologi gan apgalvo, ka šāda barība ātri vien nobendē nabaga putniņu, taču savas dzīves pēdējās minūtes tas noteikti sēdēs uz elektriskā vada tieši virs jūsu spēkrata un gaidīs nākamo pārtikas devu.
Ja Lielbritānijā putni vēl šķiro apķēzīšanas objektus pēc krāsām, tad Rīgas guļamrajonos lielie kaijveidīgie visticamāk ir daltoniķi, jo liek virsū visiem automobiļiem pēc kārtas. Turklāt, spriežot pēc kakas atrašanās vietas un kritiena trajektorijas, mūsu putni speciāli apgūst dažādus jogas paņēmienus, jo normālā lidojumā trāpīt zem sānskata spoguļa nav iespējams…