Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Cik “nopakotam” jābūt auto, lai mums tas patiktu?

5. aprīlis 2026
Gints Gavers, autodroms.lv

Automašīnas salons ar melniem ādas sēdekļiem un modernu paneli
Ilustratīvs attēls

Varētu teikt, ka tā ir sena latviešu tradīcija – izvēloties automobili, salīdzināt aprīkojuma pakotnes. Gluži loģiski, ka beigu galā vai nu samaksājam dārgāk, vai tiekam pie vecāka automobiļa, jo katra papildus opcija aprīkojuma sarakstā maksā naudu. Dažs no tām pat pamatīgu naudu!

 

Aprunājoties ar auto īpašniekiem, var secināt, ka liela daļa pat nenojauš, ko tieši spēj viņu automobilis un ka viena vai otra papildus opcija šajā spēkratā vispār eksistē. Galvenais bijis, lai aprīkojuma saraksts uzvarējis garuma ziņā.

 

Pārlūkojot jebkura auto ražotāja papildus opciju sarakstu, kļūst skaidrs, ka bez īpašas piepūles patiesai braucamrīka cenai varam pielasīt vismaz pāris tūkstošus eiro nebūtiskos sīkumos.

 

Piemēram automobiļa krāsa! Tā var būt gaiša, tumša, metāliska, matēta vai pat perlamutra un tikai daži toņi pieejami kā bezmaksas. Ja vēlamies kaut ko vairāk par baltu, melnu un pelēku, tad jārēķinās vismaz ar sešiem vai pat septiņiem simtiem papildus eiro. Dažs labs krāsojuma variants izmaksu ziņā var aizsniegties līdz pat dažiem tūkstošiem eiro.

 

Protams, auto vizuālajam tēlam mūsu izvēlē ir ļoti liela nozīme, taču rezultāts redzams mūsu ielās un ceļos – melni, pelēki un reizēm balti automobiļi, uz kuru fona jebkuras citas krāsas spēkrats izskatās kā panka un papagaiļa krustojums. Un apzinoties, ka lielāko tiesu mazlietotie auto pie mums ierodas no Vācijas, atliek secināt, ka tur jaunu auto pircēji dod priekšroku ietaupījumam!

 

Mūsdienu auto pat tā dēvētajā bāzes komplektācijā ir visnotaļ pielāgots ikdienas vajadzībām. Visas svarīgākās drošības sistēmas ir iekļautas automātiski. Elektriskie logu pacēlāji, klimata kontrole, aizmugures parkošanās sensori un daudzas citas lietas ir pat obligāta prasība. Līdzīgi kā brīvroku sistēma mobilā telefona sarunām. Un pat to izmanto nebūt ne katrs!

 

Gan jau daudzi pamanījuši garām braucošus teju vai jaunus auto, kuros šoferis piespiedis pie auss mobilo telefonu. Vēl interesantāks skats ir tad, kad telefons tiek turēts rokā sev priekšā gluži kā diktofons! Kāda velna pēc, ja automobilī noteikti ir “bluetooth” savienojums ar multimediju centru un saruna iespējama pat tad, ja mobilais telefons atrastos rokas somiņā, somiņa bagāžas nodalījumā un pa virsu desmit iepirkuma maisiņi? Tātad pat klasiskas un visos automobiļos pieejamas opcijas mums šķiet nevajadzīgas!

 

Cik tieši autobraucējam svarīgs ir salona dekoratīvā apgaismojuma tonis? Tās smalkās LED strēmeles, kas iestrādātas durvju apšuvumā, sniedzas gar priekšējo paneli un reizēm pat izmet līkumu pāri griestiem.

Kāds Eiropas ražotājs pamata komplektācijā piedāvā vien piecas krāsas apgaismojumu – zilu, zaļu, sarkanu, dzeltenu un baltu, taču par sešiem simtiem eiro pastāv iespēja to papildināt ar vairākiem simtiem RGB krāsu sistēmas starptoņiem! Lai kādu no tiem izvēlētos, jāstājas malā, jo brauciena laikā uzstādījumus veikt automobilis parasti neļauj, tad labu brīdi jāparokas izvēlnē, līdz kārotais pasteļtonis izraudzīts un varam doties tālāk ar platu apmierinātības smaidu.

 

Savukārt cits Eiropas auto meistars piedāvā par vidēji pieciem simtiem eiro papildināt aizmugurējā skata parkošanās kameru ar iespēju multimediju centra ekrānā vērot arī automobiļa priekšplānu. Pieci simti eiro par to, lai mazā ekrāniņā redzētu to pašu skatu, kas paveras plašajā vējstiklā?

 

Piecus simtus un vairāk parasti jāpiemaksā arī par iespēju atvērt bagāžas nodalījumu ar kāju. Amizanta opcija, kas varētu noderēt labi, ja dažas reizes dzīvē, kad viens pats mēģini vienā piegājienā iekraut bagāžas nodalījumā sešas kastes alus. Visos pārējos gadījumos sensoru būs aizmetuši dubļi un bagāžas nodalījuma atvēršana vairāk izskatīsies pēc īru tautas deju soļiem.

 

No pusotra līdz trīs tūkstošiem eiro izmaksās opcija caur jumtu skaitīt zvaigznes. Kādu brīdi tas varētu būt interesants atrakciju veids – nostāties ceļmalā un vērot lielos greizos un šķībos ratus. Tad pirmie putni uzliks savus vēdera izejas autogrāfus, saule dedzinās pakausi vai sāks kaitināt virs galvas ņirbošās ēnas un ar elegantu pirksta pieskārienu iztērētos tūkstošus aizsegs neizteiksmīga žalūzija.

 

Kāds pedantisks autobraucējs nespēja spert izšķirošo soli pretī auto iegādei, jo nevienam no izraudzītajiem automobiļiem nebija kādas ļoti svarīgas opcijas – sēdekļu regulācijas atmiņas funkcija. Turklāt pie noteikuma, ka ģimenē tiesības vadīt automobili ir tikai vienam cilvēkam – viņam pašam. Starp citu, daudz maz loģiska izskaidrojuma šādai dīvainai vēlmei tā arī nebija. Lai gan tomēr bija – “es esmu redzējis pilnāku komplektāciju, kā šiem sludinājumos pieejamiem automobiļiem”.

 

Cik bieži varētu savajadzēties degvielas bāciņas vāka iekšpusē iemānīts miniatūra izmēra ledus skrāpītis un riepu protektora dziļuma mērītājs? Taču par nebūt ne mazu samaksu dažam labam automobilim pieejama arī šāda papildus opcija.

 

Vairākiem premium klases automobiļiem iegādes brīdī tiek piedāvāta iespēja izvēlēties, cik esam gatavi samaksāt par multimediju centra ekrāna izmēru, kur deviņas collas ir standartā, bet vienpadsmit un pat trīspadsmit collas jau maksā tik, cik vidēji vecs Volvo braucamrīks!

 

Ērti sēdekļi ar apsildes iespējām mūsu klimatiskajā zonā ir nepieciešamība. Aizmugurējie parkošanās sensori vai atpakaļskata kamera daudziem noder ikdienā. Daudz maz pieņemama audio sistēmas kvalitāte, kas mūsdienās ir normāla parādība, iespēja saslēgt mobilo telefonu ar brīvroku sistēmu, dažas vadības podziņas uz stūres, krūzīšu turētājs viduskonsolē – lietas, kuras ir vairāk kā nepieciešamas vidusmēra autobraucējam, kas gada griezumā pie stūres pavada labi ja piecpadsmit nobrauktus kilometru tūkstošus.

 

Labas un drošas sezonas riepas, regulāra apkope, pretrūsas apstrāde un KASKO apdrošināšana ir tas, kas aizstās gan simtiem dekoratīvā apgaismojuma pustoņus, gan sēdekļa regulācijas atmiņas pogu!

Saistītās birkas