Elektroauto Latvijā vairs nav retums. Tie arvien biežāk redzami gan pilsētās, gan uz valsts galvenajiem autoceļiem. Bet cik daudz elektroauto patiesībā ir Latvijā, un vai uzlādes infrastruktūra spēj tikt līdzi šim pieaugumam? Lai saprastu kopējo ainu, sāksim ar datiem.
Mārtiņš Mālmeisters, Ceļu Satiksmes un Drošības direkcijas (CSDD) Komunikācijas departamenta vadītājs, skaidro: “Šī gada 1. janvāri Latvijā bija reģistrēti vairāk kā 14 300 elektromobiļu. Tas pieaugums, salīdzinot 2024. gadu un 2025. gadu, cik šādu transportlīdzekļu ir reģistrēti Latvijā, tad tas pieaugums ir gandrīz vai 50 %.”
2024.gada beigās Latvijā bija reģistrēti nedaudz vairāk nekā 9 tūkstoši elektroauto. Gada laikā autoparks audzis par gandrīz pieciem tūkstošiem transportlīdzekļu. Mārtiņš Mālmeisters turpina: “Ja rēķina, ka Latvijas autoparks ir mainīgs katru mēnesi, bet plus mīnus ap viens miljons dažādu veidu un tipu transportlīdzekļu. Tad, ja elektromobiļi ir nedaudz virs 14 000, tad nedaudz virs 1% no visa autoparka ir transportlīdzekļi, kas ir darbināmi ar elektrodzinējiem.”
Baltijas mērogā Latvija ir līdzīgā situācijā kā kaimiņvalstis, taču ievērojami atpaliek no Skandināvijas valstīm, kur elektroauto jau dominē jauno auto tirgū. “Visvairāk elektromobiļi tiek reģistrēti Rīgā un Pierīgas reģionā. Un tad ir atsevišķās lielākajās Latvijas pilsētās – Daugavpils, Liepāja. Bet Rīga un Pierīgas mazie novadi – Mārupe, Ķekava, Ropaži – tie ir tie, kur tiešām ļoti daudz. Būtībā vairākā puse no visiem Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem ir Rīga un Pierīga,” papildina Mārtiņš Mālmeisters.
Elektroauto izplatību joprojām būtiski ietekmē cena un neskaidrība par turpmākajiem valsts atbalsta mehānismiem. Tomēr pieaugošs elektroauto skaits nozīmē, ka uzlādes punktiem jābūt pieejamiem visā Latvijā.
ReTV foto
Ansis Valdovskis, AS “Latvenergo” Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors, stāsta, kā šobrīd izskatās viņu izveidotais uzlādes tīkls: “Mēs esam izbūvējuši 1200 pieslēgvietas Baltijā. Nu, tas ir atsevišķi spraudņi. Katrs šis spraudnis var uzlādēt vienlaicīgi vienu auto.”
Uzlādes staciju izvietojums lielā mērā seko elektroauto lietošanas paradumiem – gan pilsētvidē, gan uz galvenajiem satiksmes maršrutiem. Vislielākā noslodze uzlādes stacijām ir vietās, kur cilvēki dabiski uzturas ilgāku laiku – iepērkoties, strādājot vai dodoties starppilsētu braucienos.
AS “Latvenergo” Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors, Ansis Valdovskis papildina: “Visu lielo pilsētu centros. Tur, protams, gan ekonomika, gan arī iedzīvotāju maksātspēja ir augstāka. Tur, protams, arī koncentrējas vairāk elektroauto. Un likumsakarīgi arī, ka tur uzlāde ir aktīvāka. Otrs, kur vēl varētu būt aktīva uzlāde, tas ir garākos pārbraucienu posmos. Piemēram, no Rīgas uz Viļņu vai uz Tallinu, vai uz Liepāju. Starpposmos šīm pilsētām. Tur parasti arī pa vidu ir uzlādes punkti, kas arī ir būtiski noslogotāki.”
Lielākā daļa elektroauto ikdienā tiek lādēti mājās vai darbavietās, savukārt publiskā uzlāde galvenokārt tiek izmantota pārvietošanās laikā. Aptuveni 70 procenti elektroauto īpašnieku savus transportlīdzekļus lādē mājās un aptuveni 30 procenti izmanto publiskās uzlādes iespējas. Ansis Valdovskis, AS “Latvenergo” Baltijas elektrotransporta uzlādes direktors: “Uzlādes risinājumi iedalās – lēnā uzlāde, kas ir maiņstrāvas uzlāde. Tā ir tā uzlāde, kas notiek mājās parasti. Tas ir maiņstrāvas lādētājs, kas spēj uzlādēt vidēji stundā 10 kW. Arī biroju centros pārsvarā tā būs maiņstrāvas uzlāde. Izņemot varbūt komercplatības, kur ir kādi lielāki noliktavu zonējumi, kur, iespējams, ir arī līdztrāvas, ātrie lādētāji, lai uzlādētu vieglo komerctransportu. Publiskajā uzlādē pamatā tomēr redzēsiet vairāk līdzstrāvas jeb ātrās uzlādes stacijas. Tām jauda variē no 50 kW līdz 300 kW.”
Svarīgs aspekts elektroauto lietošanā ir arī uzlādes jauda un saderība ar konkrēto automašīnu. Ansis Valdovskis stāsta, ka to elektroauto īpašnieki bieži neizprot: “Viņi atnāk un izlasa 300 kW uz iekārtas rakstīts. Mēdz gadīties, ka viņi saka – hei, man nelādē 300. Tas iemesls ir, ka automašīna nespēj šo jaudu paņemt. Vai nu tā dēļ, ka baterija ir auksta, vai tāpēc, ka automašīnai tehnoloģiski nemaz nav iespējams šo lielo jaudu paņemt.”
Paralēli attīstītās arī citi uzlādes tīkli, kas fokusējas uz ātro uzlādi un pieejamību ikdienas maršrutos. Līdzīga tendence – uzlādes stacijas izvietotas tā, lai tās būtu pa ceļam ikdienas gaitās.
Par “Ignitis ON” uzlādes tīklu stāsta uzņēmuma e-mobilitātes vadītājs Māris Sīklis: “Mums šobrīd ir 385 uzlādes punktus. Tie atrodas gan Rīgā, gan citās pilsētās. Skatoties 30 kilometru rādiusā no katras uzlādes stacijas, mēs spējam pārklāt veiksmīgi 86 procentus no Latvijas teritorijas. Visintensīvākās uzlādes vietas, pēc vērojamajiem datiem, pilnīgi noteikti ir tirdzniecības centri. Veikali, restorāni, kafejnīcas. Vietas, kuras iekļaujas veiksmīgi cilvēka ikdienas ritējumā, kur var savienot patīkumo ar lietderīgo.”
ReTV foto
Ikdienas gaitās elektroauto īpašniekiem svarīgi, lai šādās uzlādes vietās, piemēram, pie tirdzniecības centriem, uzlāde notiek ātri. Tāpēc pieejamas ātrās un ultra ātrās uzlādes stacijas, kas ļauj ievērojami samazināt uzlādei nepieciešamo laiku.
Māris Sīklis, “Ignitis ON” e-mobilitātes vadītājs: “Ātrā uzlāde ir sākot no 50 kilovatu jaudas un ultraātrā uzlāde – no 150 kilovatu jaudas. Kā tās atšķiras? Protams, uzlādes laikā. Ja jūs brauksiet lādēties pie 50 kilovatus stacijas, tad, lai 80% auto bateriju uzlādētu, visticamāk, būs nepieciešama pusstunda līdz stunda. Savukārt, ja jūs, piemēram, piebraucat pie 150-200 kilovatus stacijas, tad tās ir 15-20 minūtes, līdz jūs sasniedzat 80% bateriju, jūsu automobīlī.”
Elektroauto īpašniekiem ziemā jāņem vērā, ka uzlāde prasīs ilgāku laiku, ja baterija būs auksta, kā arī motors patērēs vairāk elektroenerģijas ikdienas maršrutiem.
“Ignitis ON” e-mobilitātes vadītājs Māris Sīklis skaidro: “Ziemā ir jārēķinās, ka autopatēriņš aug, un būs nepieciešams arī biežāk savu automašīnu lādēt. Protams, veicot uzlādi, ir jārēķinās, ka veicamais uzlādes ātrums būs lēnāks. Tas nav tāpēc, ka šī iekārta dotu mazāk savu potenciālu jaudu, bet tas ir saistīts ar to, ka pie ļoti zemām temperatūrām automašīna, lai saglabātu savas baterijas ilgmūžību, limitē uzlādes apjomu, jo ir nepieciešams bateriju vispirms uzsildīt.”
Elektroauto skaits Latvijā turpina augt, un līdz ar to aug arī uzlādes infrastruktūra. Lai arī elektroauto joprojām aizņem nelielu daļu no kopējā autoparka, tomēr gan reģistrācijas dati, gan uzlādes infrastruktūras attīstība liecina, ka pāreja uz elektrotransportu notiek pakāpeniski un mērķtiecīgi.