Kamēr vēl autopilotu dižgari savās laboratorijās dejo burvju dejas ap mākslīgo intelektu, ikdienas autobraucējam ir svarīgi redzēt, kas notiek ne tikai automobiļa priekšgalā, bet arī pa malām un pat aizmugurē. Tieši tādēļ katrā automobilī ir vismaz daži logi un pāris spoguļi, kas ļauj apsekot pēc iespējas lielāku apkārtnes platību.
Mūsdienu automobiļu stiklojums nepavisam nav lēts prieks, tādēļ par to vajadzētu rūpēties ar jo īpašu atbildības sajūtu. Konstruktori pamanījušies plānajā stikla loksnē iedabūt gan aktīvo antenu, gan apsildi, nemaz nerunājot par speciālām vietām sensoriem, kamerām un uztvērējiem. Bez visa tā auto stikli garajā evolūcijas ceļā ir kļuvuši drošāki, kas nepavisam nav mazsvarīgs faktors. Tas viss kopā padara šķietami vienkāršas konstrukcijas vējstiklu par visnotaļ dārgu pirkumu.
Droši vien jāsāk ar auto stiklu kopšanu, un te noteikti nevaram izlaist no redzesloka vējstikla slotiņas. Lai gan ne tikai vējstikla, jo vairāku virsbūvju tipiem tāda pienākas arī aizmugurē.
Slotiņas nav mūžīgas! To daudzi piemirst un turpina atstāt stiklā dziļas rievas, ko atstāj vai nu slotiņu spriegojuma metāliskās daļas, vai robu robiem izdilusī gumija. Iesākumā tas parasti izvēršas nelielās svītriņās, ko logu slotiņa atstāj nenotīrītu. Tas ir mājiens, ka laiks doties uz auto piederumu veikalu un izvēlēties jaunas.
Ja tomēr pirmo mājienu ar sētas mietu izliekamies nemanām, tad nākamais sekos nepatīkams troksnis pie katra stikla tīrāmā mehānisma vēziena. Iespējams, tiem autobraucējiem, kuru ausīm braukāšana ar naglu pa stiklu šķiet simfoniski tīkama, arī šāds nopietns arguments vēl neliks saausīties. Ilgi nebūs jāgaida trešā – noslēdzošā fāze, kas parasti ir slotiņas lēkāšana pa stiklu.
Profesionāli meistari gan saka, ka trešās fāzes vaininieks varot nebūt pati slotiņa, bet gan nedaudz savērpusies kājiņa. Tie ir līdzīgi simptomi, un rezultāts būs viens un tas pats – ātri vien sabeigts vējstikls.
Auto piederumu tirgotājs “Autoduals” iesaka rūpīgi izvēlēties logu kopjamos līdzekļus. Vēlams dot priekšroku pārbaudītiem un kvalitatīviem logu skalojamajiem šķidrumiem, jo tie ātri tiks galā ar uzdevumu un neatstās visās varavīksnes krāsās laistāmies uz stikla eļļainu kārtiņu.
Tas pats attiektos arī uz logu tīrāmajiem šķidrumiem. Mērķis nav ilgi jo ilgi berzt stiklu ar salvetēm, bet atbrīvoties no netīrumiem ar vieglu mikrošķiedras drāniņas pieskārienu.
Starp citu, labām loga slotiņām tandēmā ar labu vējstikla šķidrumu vajadzētu spēt atbrīvot logu no putnu izkārnījumiem un kukaiņu līķīšiem ar trīs vēzieniem. Ja tas neizdodas, tad esam izvēlējušies ne tos produktus!
Auto virsbūvju remonta piederumu ražotājs un tirgotājs “Radex” zina teikt, ka pieejama speciāla pulējamā pasta un ripa, ar kuras palīdzību auto stiklus varētu mēģināt atbrīvot no sīkām, bet nepatīkamām švīkām. To darīt gan būtu ieteicams cilvēkam, kurš pulēšanas darbos apēdis ne vienu vien pastas kilogramu, jo stikli uzkarst daudz ātrāk par citiem materiāliem un tas jau var beigties ar jauna stikla iegādi.
Vēl jāņem vērā, ka šādi sakopt nekādi nedrīkst vējstiklu. Pulēšana ir niecīga, bet tik un tā virsējā slāņa noņemšana. Un ja reiz tā, tad izmainās plaknes virsmas konfigurācija, kas stikla gadījumā rada optiskus traucējumus. Tas ir tas pats, kas vadīt automobili plastmasas saulesbrillēs, kuras par pieciem eiro nopirktas tirgus kioskā – katra lēcas mala rāda citu realitāti, un jau pēc dažām minūtēm galvas reiboņi ir garantēti. Ļaunākais ir tas, ka optiski prizmas traucējumi nebūs korekti un var radīt prāvas auto vadīšanas problēmas.
Protams, ja remonts ir veikts ar atbilstošu inventāru un pēc konkrētas tehnoloģijas, problēmām būt nevajadzētu. Cita lieta, ja taupības nolūkos remonts noticis ar āmuru lauzni! Šāda izpratne par tehnoloģijām neļaus ideāli precīzi atjaunot stikla vietas kontūru.
Nereti dzirdēts, ka gar vējstiklu vai aizmugurējo stiklu salonā straumītēm vien ieplūst lietus. Citi saskaras ar vēja šalkoņu gar stiklu malām. Nepatīkami, taču tas ir mazākais no ļaunumiem, ja runājam par loga rāmja ģeometriju. Daudz sliktāk ir tad, ja stikls ir pārlieku nospriegots. Ja meistars to līmējot pielietojis fizisku spēku. Tad kādā tīkamā vasaras rītā stikls ar lielu blīkšķi var sabirt tūkstošiem mazos un mirdzošos graudiņos.
Auto stikli var saplīst paši no sevis, lai gan tas ir salīdzinoši reti. Šādas situācijas var izraisīt vairāki faktori:
- Termiskais stress: Lielas temperatūras svārstības, piemēram, karsta saule un pēkšņs aukstums (piemēram, no gaisa kondicioniera vai auksta ūdens), var radīt spriegumu stiklā, kas izraisa plaisas.
- Ražošanas defekti: Stiklā var būt mikroskopiski defekti vai iekļāvumi, kas laika gaitā paplašinās un izraisa stikla plīšanu bez ārējas ietekmes.
- Mehāniskais spriegums: Nepareiza stikla uzstādīšana vai rāmja deformācija (piemēram, automašīnas šasijas izliekums) var radīt papildu spiedienu uz stiklu, kā rezultātā tas saplīst.
- Vibrācijas un spiediena izmaiņas: Braukšana pa nelīdzeniem ceļiem vai spēcīgas vibrācijas var pastiprināt esošās mikroplaisas.
- Vēja slodze: Īpaši vējstikliem, kas ir lieli un plāni, spēcīgs vējš vai spiediena izmaiņas (piemēram, braucot lielā ātrumā) var radīt papildu slodzi.
Lai gan šādas situācijas nav izplatītas, tās ir iespējamas, un bieži vien plaisas parādās bez acīmredzama iemesla. Ja tas notiek, ieteicams pārbaudīt stiklu un automašīnas rāmi pie speciālista, lai izslēgtu strukturālas problēmas.