Uzraksts uz kāda motociklista muguras – ja jūs šo lasiet, tad mana sieva pa ceļam ir nokritusi un pazudusi. Melnais humors! Jautrība par traģiskām lietām! Tas būtu pat ļoti pieņemami, ja tas būtu tikai joks. Izdomāts un smieklīgs joks. Taču, diemžēl, tā ir skaudra patiesība un tādēļ tas nepavisam vairs nav smieklīgi.
Ja jau turpinām par pazudušo motociklista sievu (brūti, draudzeni, mīļāko), tad joks te ir knapi desmit procenti. Viss pārējais ir nežēlīga patiesība. Cik bieži redzama klasiska aina, kad pats motobraucējs ietērpies ādas kamzolī, uz muguras bruņas, uz ceļiem kaulu sargi, kājās necauršaujami moto zābaki ar dzelzs zolēm, savukārt viņa pasažiere piespiedusies aromātiskajai kamzoļa ādai, kamēr vējš plivina viņas īsos svārciņus un no ķiveres izlīdušās bizes. Ja godīgi, tad kādi nu tur svārciņi! Būsim godīgi – pliks dupsis un augstpapēžu kurpes.
Bail iedomāties, kas ar šīm draiskulēm notiks tad, ja uz ceļa izskries suns, izrāpos ciema traktorists vai pēc bumbas aizaulekšos bērnelis. Tie ir līdz kaulam nobrāzti stilbi, rokas, mugura, krūtis un visas citas ķermeņa daļas. Tā ir savainota mugura, spranda un lielākā daļa locītavu. Ja nu vien galva, iespējams, saglabās formu, ja vien uz ķiveri saimnieks nebūs ietaupījis.
Ne mazāk erotisks fināls ir tad, kad pats motociklists vēlas izbaudīt vasaru motocikla sedlos, bet paskopojies uz pienācīga ekipējuma. Policijas ziņojumā teikts, ka kāds motorizēta divriteņa stūrētājs pieķerts starp Ludzu un Rēzekni. Jaunais cilvēks traucies ar ātrumu 195 kilometri stundā pa ne pirmā svaiguma asfaltu un pārsniedzis maksimāli atļauto braukšanas ātrumu par 105 kilometriem stundā.
Konkrētā gadījumā visi dzīvi un pat uz savām kājām. Ja nu vien vadīt kādu transporta līdzekli veselu gadu būs liegts un no maciņa jāizvelk 1500 eiro. Maz, lai gan vairāk par jebkuru naudas sodu būtu nepieciešama mentālās veselības dakteru palīdzība. Lai arī spiestā kārtā, bet ar cerībām uz skaistu nākotni.
Satiksmes noteikuma pārkāpums lai paliek uz paša vaininieka sirdsapziņas, taču policijas video skaidri redzams, ka puisis tērpies pludmales čībās, puķainās peldbiksēs un krekliņā ar īsām rokām. Interesanti, cik tieši paliktu pāri no skeleta, ja pie tāda ātruma nāktos metrus simts pašļūkt pa patīkami robaino asfaltu?
Pilna sejas un galvas ķivere nodrošina visaugstāko aizsardzību.Teorētiski der gan tā dēvētie rokeru “naktspodiņi”, gan citas konfigurācijas ķiveres, taču ar vienu noteikumu – tām jābūt sertificētām.
Šī prasība attiecas ne tikai uz pašu motobraucēju, bet arī uz aizmugurē sēdošo pasažieri vai to, kurš ērti iekārtojies blakusvāģī. Arī viņiem nederēs par pāris desmitiem eiro Ķīnas interneta veikalā nopirkta plastmasas cepure.
Kā jau noskaidrojām, pašam braucējam savas izejamās apakšbikses un pludmales čības jāaizstāj ar īstu un drošu ekipējumu. Jakai un un biksēm jābūt Izgatavotām no izturīgiem materiāliem, piemēram, ādas vai tekstila ar pastiprinājumiem. Tām jābūt aprīkotām ar CE sertificētiem aizsargiem elkoņos, plecos, ceļos un gurnos. Lai visu dienu nav jāstaigā ādas kombinezonā, var izvēlēties bikses un jaku no speciāla džinsa auduma, kurš ir sertificēts, nodrošina ugunsizturību līdz zināmai pakāpei un pasargā ķermeņa ādu, audus un kaulus.
Cimdi aizsargā rokas kritiena gadījumā un nodrošina labāku saķeri ar stūri. Jāizvēlas cimdus ar cietiem aizsargiem plaukstu un pirkstu zonās. Atšķirības zīme – apaļi izciņņi uz pirkstu kauliņiem.
Zābaki ar potīšu aizsardzību, neslīdošu zoli un izturīgu materiālu – ādu vai sintētiku. Tie pasargās kājas un potītes. Ne tā, kā to spēj gumijas čības vai visāda veida “krokši”.
Tālāk seko muguras aizsargs, kas aizsargā mugurkaulu kritiena gadījumā. Var būt iebūvēts jakā vai atsevišķs. Reizēm izskatās pēc tukšas mugursomas, taču šajā gadījumā izskatam nav nozīme – visu izšķir iespēja kļūt paralizētam.
Krūšu aizsargs nav obligāts, taču ieteicams sporta vai bezceļa braukšanai. Savukārt atstarojoši elementi uz apģērba vai ķiveres, lai uzlabotu redzamību tumsā vai sliktos laikapstākļos, ir ļoti nepieciešami.
Tik tālu, cik tas skar paša motociklista drošību, viss būtu skaidrs un neapstrīdāms. Taču kā pasargāt glīto rudmati, kas notupusies sedlos mums aizmugurē? Laikam jau jāsāk ar to, ka nejauša aizvešana līdz mājām vai neliels līkums pēc darba jāatstāj tiem, kas sakrājuši automobilim. Ar motociklu droši to visu paveikt nesanāks, ja vien līdzi nav paņēmies viss nepieciešamais.
Prasības ķiverei ir skaidras un te nekādas atlaides nav paredzamas. Ieteicama motociklistu jaka no ādas vai izturīga tekstila, piemēram, Cordura, ar CE sertificētiem aizsargiem elkoņos un plecos. Ja brauciens ir īss vai gadījuma rakstura, vismaz jābūt stingrai, izturīgai jakai, kas pasargā no nobrāzumiem.Tātad ar krekliņu vien nepietiks – kā minimums džinsa vai ādas jaka, kuru var cieši aizpogāt, lai kritiena gadījumā tā nenoraujas no pleciem. Ideāli – motociklistu bikses ar aizsargiem ceļos un gurnos. Alternatīva – izturīgas bikses, piemēram, džinsi ar kevlara ielaidumiem, bet parastie džinsi vai plāns apģērbs nav pietiekami drošs.
Zābaki vai slēgti apavi ar potīšu aizsardzību un neslīdošu zoli. Sandales vai viegli apavi nav pieļaujami pat īsos braucienos, cik erotiski tas arī neizskatītos. Un Muguras aizsargs – ļoti ieteicams, jo pasažieris kritiena gadījumā ir tikpat neaizsargāts kā pats motociklists. Var būt iebūvēts jakā vai atsevišķs.
Patiesībā tas viss ir gaužām vienkārši un viegli izpildāms. Brauciens apakšbiksēs vai minisvārkos lielāko tiesu izsauc apkārtējos žēlumu un līdzjūtību gaidītās apbrīnas vietā. Motocikls ir sasodīti labs transporta līdzeklis, ja iemācamies to lietot, balstoties uz veselo saprātu un pašsaglabāšanās instingtu!