Vienam meita, otram māte, trešajam kleita. Tieši tik raiba ir mūsu izvēle ne tikai daiļā dzimuma, bet arī automobiļu kontekstā. Ja vīrieši auto prioritātes sakārto visbiežāk pragmātiski apsverot visus “par” un “pret”, tad dāmas vadās no principa “patīk” vai “nepatīk”. Jebkurā gadījumā katrs tiek pie tā, ko pats izvēlējies un pelnījis. Tāda nu ir tā dzīve.
Taču visam ir savs pirmsākums, sava biezās vēstures grāmatas pirmā lapaspuse, kura atšķirta sen pirms mūsu dzimšanas, un, kurai pateicoties, šodien ir tāda automobiļu pārbagātība. Un ja reiz cilvēks interesējas par to, kā izmira mamuti un radās cirvis, tad būtu grēks ignorēt pirmo kloķa klana mehānismu, pirmo aizdedzes sveci un pirmo kardāna krustiņu.
Vasarā prāts nesas uz piedzīvojumiem pie dabas vai tūristu pārpildītās pilsētās. Vasaras brīvlaiks parasti ir garāks par dažām dienām un to mēs nadzīgi metamies izmantot pēc pilnas programmas. Ziemā īstais laiks uzsliet slēpes un ragavas uz sava dzelzs rumaka trauslajiem pleciem un meklēt karstvīna upes kaut kur Alpu kalnu slēpošanas kūrortos.
No ceļošanas viedokļa nepiemērotākais laiks ir rudens – bērni tikko kā atsākuši skolas gaitas, pieaugušajiem garāki atvaļinājumi, nu labi, ja ap Ziemassvētkiem. Arī laiks rudenī ne vienmēr tas tīkamākais, lai stundām klaiņotu gar upes krastu un barotu pīles.
Tad talkā varam ņemt lielisku motivāciju izkustēties no mājas kaut uz dažām dienām un apmeklēt kādu no Eiropas interesantākajiem auto tematikas muzejiem!
Eiropa ir automobiļa dzimtene. Šeit Karls Benzs 1886. gadā izgatavoja pirmo patentēto benzīna dzinēja auto, un šeit gadsimtu gaitā radās leģendāras markas, kas mainīja pasauli. Šodien kontinentā ir desmitiem izcilu auto muzeju, kur tehnika, dizains un vēsture saplūst vienā aizraujošā stāstā. Šie muzeji nav tikai kolekcijas – tie ir arhitektūras brīnumi, interaktīvas telpas un kultūras pieminekļi, kas ļauj sajust ātrumu, inovācijas un aizraušanos, kura dzina cilvēkus uz priekšu.
Auto industrijas sirdī Štutgartē atrodas divi no pasaules iespaidīgākajiem ražotāju muzejiem. Mercedes-Benz muzejs ir īsts arhitektūras un vēstures šedevrs. Nīderlandiešu biroja UNStudio projektētā ēka atgādina dubulto spirāli, un tās deviņos stāvos apmeklētājs ceļo cauri vairāk nekā 140 gadu automobiļu vēsturei.
Sākot ar 1886. gada Benz Patent-Motorwagen – pirmo mūsdienu auto – un beidzot ar Formula 1 bolīdiem un moderniem konceptiem, muzejs rāda, kā marka ietekmējusi mobilitāti, dizainu un sabiedrību. Savukārt multimediju ekspozīcijas un rūpīgi iekārtotās telpas padara apmeklējumu dzīvu un aizraujošu.
Netālu, Zufenhausenā, atrodas Porsche muzejs. 2009. gadā atklātā ēka, kas balstās uz trim masīvām kolonnām, pati par sevi ir modernās arhitektūras piemērs. Kolekcijā ir vairāk nekā 80 auto – no pirmā 356 modeļa līdz leģendārajiem 911 un sacīkšu bolīdiem. Muzejs lieliski parāda Porsche filozofiju – pastāvīgu evolūciju un aizraušanos ar perfektumu. Apmeklētāji bieži atzīmē, ka te var sajust markas “sirdi” – sportiskumu un precizitāti.
Minhenē BMW muzejs jeb tā sauktā “salātu bļoda” un blakus esošā BMW Welt piedāvā citu pieredzi. 1973. gadā atklātā un vēlāk renovētā ēka stāsta par markas ceļu no aviācijas dzinējiem līdz mūsdienu elektromobiļiem un Art Cars. Ekspozīcija ir dinamiska, bieži mainās tematiskās izstādes un auto vairumos gadījumu tiek rādīti bez barjerām, ļaujot sajust to tuvumu. Biļetes cena ir vairāk simboliska, vien jāņem vērā, ka būs nepieciešama viena eiro monēta, lai atstātu somu speciāli tai paredzētā glabātavas automātā.
Vērts pieminēt arī Autostadt Volfsburgā – Volkswagen “pilsētu”, kur Zeithaus muzejā apskatāmi vairāk nekā 260 auto no dažādām markām, kā arī marku paviljoni. Un Audi Museum Mobile Ingolštatē, kas atklāj Auto Union, Horch, NSU un DKW mantojumu. Nemitīgie konkurenti pat apvienojami vienā ceļojumā, jo Audi muzejs no BMW centra atrodas vien stundas braucienā ar vietējo vilcienu.
Francija – lielākā kolekcija pasaulē Mulhouse Elzasā, atrodas Cité de l’Automobile (Nacionālais auto muzejs – Šlumpfu kolekcija). Tas ir viens no lielākajiem un iespaidīgākajiem auto muzejiem pasaulē. Bijušajā tekstilfabrikā izvietoti vairāk nekā 500 auto, tostarp pasaules lielākā Bugatti kolekcija ar diviem retajiem Type 41 Royale modeļiem.
Brāļi Šlumpfi 20. gadsimta vidū sāka vākt “vecas” mašīnas, kad tās vēl nebija vērtīgas, un radīja unikālu krājumu, kas aptver no pionieru laikiem līdz luksusa un sacīkšu modeļiem. Atmosfēra ar vecajām ielu laternām un milzīgajām zālēm rada sajūtu, ka esi iegājis automobiļu katedrālē.
Citi interesanti Francijas muzeji ir Manoir de l’Automobile Lohēacā (Bretanjā) ar vairāk nekā 400 auto, tostarp Group B rallija leģendām, un Musée des 24 Heures Le Manā, kas stāsta par slavenākajām 24 stundu sacīkstēm.
Maranello ir Ferrari svētā zeme. Museo Ferrari atrodas tieši blakus rūpnīcai un piedāvā sacīkšu bolīdus, ceļa modeļus, prototipus un interaktīvas iespējas, tostarp simulācijas. Netālu Modenā Museo Enzo Ferrari apvieno Enzo dzimto māju ar modernu, dzeltenu ēku, kas atgādina auto gaisa izplūdes atveres. Šeit stāsts ir personiskāks – par cilvēku, kurš radīja leģendu.
Turīnā Museo Nazionale dell’Automobile (MAUTO) ir viens no vecākajiem auto muzejiem pasaulē, kas dibināts 1933. gadā. Pēc renovācijas tas kļuvis moderns un izglītojošs, rādot vairāk nekā 200 auto no 80 markām un stāstot par auto lomu sabiedrībā, dizainā un tehnoloģijās. Itāļu dizaina ietekme šeit jūtama īpaši skaidri.
Vērts apskatīt arī Alfa Romeo vēsturisko muzeju Aresē pie Milānas un Lamborghini muzeju Sant’Agata Bolonēzē.
Louwman muzejs Hāgā, Nīderlandē, ir viena no labākajām privātajām kolekcijām. Arhitekta Maikla Greivsa projektētajā ēkā apskatāmi vairāk nekā 275 auto, kas stāsta ne tikai par tehniku, bet arī par auto sociālo vēsturi.
Autoworld Briselē, Beļģijā, atrodas iespaidīgā vēsturiskā ēkā Cinquantenaire parkā. Kolekcijā ir vairāk nekā 300 auto no dažādām valstīm un laikmetiem, un muzejs regulāri organizē tematiskās izstādes.
Lielbritānijā National Motor Museum Beaulieu stāsta par britu motorizācijas vēsturi no 19. gadsimta beigām līdz mūsdienām. Čehijā Škoda muzejs Mladá Boleslavā un Tatra muzejs Kopřivnicē ļauj iepazīt Centrāleiropas auto mantojumu.
Tuvākais no konkrētu marku muzejiem ir mums netālajā Zviedrijas pilsētā Gēteborgā, kur ar lidmašīnu var nokļūt teju vai 45 minūšu laikā. Tiesa gan no pilsētas centra līdz muzejam un atpakaļ ir patāls ceļš un autobusa reisu saraksts ir skops. Ar taksometru tas prasīt kādus 30 eiro, bet Volvo muzeja apmeklējums mums varētu būt teju kā svecīšu iedegšana svētnīcā. Mums, kam vecs Volvo ir ne tikai pārvietošanās līdzeklis, bet daudziem arī dzīvesstils.
Šie muzeji nav tikai nostalģija. Tie rāda, kā auto mainīja pilsētas, ekonomiku, brīvību un sapņus. Daži ir augsto tehnoloģiju tempļi, citi – romantiskas “garāžu” atmosfēras vietas. Daudzi piedāvā ekskursijas, simulācijas, kafejnīcas un veikalus ar unikālām suvenīriem. Apmeklējot tos, var saprast, kāpēc Eiropa joprojām ir auto kultūras centrs – no klasikas līdz nākotnes mobilitātei.
Ja plānojat ceļojumu, izvēlieties reģionu: Vācijas “auto trīsstūris” (Štutgarte–Minhene–Ingolštate), Itālijas Emīlija-Romanja vai Francijas Elzasa un Bretanja. Katrs muzejs atstāj savu nospiedumu, un kopā tie veido aizraujošu stāstu par cilvēka aizraušanos ar riteņiem, dzinējiem un ātrumu. Eiropas auto muzejus ir vērts apmeklēt ne tikai entuziastiem, bet ikvienam, kurš grib saprast, kā tehnika kļūst par kultūru.