NATO rīcībā ir 4000 lappušu plāni austrumu flangam gadījumam, ja notiktu kāda eskalācija, sestdien NATO Militārās komitejas sanāksmes preses konferencē Kopenhāgenā sacīja NATO Militārās komitejas priekšsēdētājs admirālis Džuzepe Kavo Dragone.
Atbildot uz žurnālista jautājumu par iespējamu zemas intensitātes provokāciju un papildu personāla un spēju izvietošanu NATO austrumu flangā, Dragone sacīja, ka tas ir viens no daudziem NATO plāniem.
“Mums ir plāni austrumu virzienam – konkrēti trīs plāni -, lai būtu gatavi gadījumam, ja tur notiktu kāda eskalācija,” viņš sacīja, norādot, ka paredzēta rīcība, pārvietošanās un reakcija.
Viņš skaidroja, ka lēmumu pieņemšanas process ir standartizēts, lai būtu iespējami ātrs, un šis darbs jau ir sācies.
NATO rīcībā ir plāni, kas aptver visu no nelielas krīzes vai iejaukšanās alianses teritorijā līdz 5. panta iedarbināšanai un tālāk.
“Plāni ir gatavi, struktūra ir gatava, un karavīri, sistēmas un bruņojums ir gatavībā,” sacīja Dragone.
“Uzbrukuma gadījumā mēs zinām, kas jādara,” sacīja Dragone, piebilstot, ka uzbrukuma gadījumā zaudējumu risks būtu daudz lielāks par iespējamo ieguvumu.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu par iespējamu Krievijas uzbrukumu Polijas un Ukrainas robežas šķērsošanas punktiem, Dragone sacīja, ka NATO jau ir diezgan pieradusi pie hibrīduzbrukumiem un, viņaprāt, ar tiem veiksmīgi tiek galā.
Viņš atgādināja, ka NATO ir aizsardzības alianse un eskalācijas iespējamība ir daļa no tās domāšanas un attieksmes.
Vienlaikus Dragone norādīja, ka tiešs uzbrukums Polijas un Ukrainas robežas teritorijā nav ticis apspriests kā reāls scenārijs.
“Mums jādemonstrē spēks un jāraida signāls, ka neviena mūsu teritorijas daļa, neviens tās centimetrs nedrīkst tikt pakļauts uzbrukumam,” viņš sacīja.
Dragone skaidroja, ka hibrīddarbības automātiski neaktivizē NATO līguma 5. pantu, jo tās parasti paliek zem šī sliekšņa.
“Tiešs uzbrukums nav mūsu dienaskārtības jautājums tādā nozīmē, ka mēs to plānotu, taču tieša uzbrukuma gadījumā tiktu nekavējoties pieprasīta 5. panta piemērošana,” viņš sacīja.
Runājot par munīcijas krājumiem iespējama ieilguša konflikta ar Krieviju gadījumā, Dragone atzina, ka NATO pilnībā apzinās šo problēmu, īpaši ņemot vērā karu Ukrainā un to, cik daudz šāviņu abas puses izmanto katru dienu.
Viņš norādīja, ka tieši tāpēc NATO veic ieguldījumus un mudina aizsardzības industriju mainīties – atteikties no miera laika mentalitātes, kas valdīja vēl pirms četriem gadiem, un palielināt ražošanas jaudas, lai industrija būtu gatava ilgstošam karam un spētu nodrošināt nepieciešamo.
Dragone sacīja, ka līdzekļi ir pieejami, jo sabiedrotie nolēmuši ievērojami vairāk investēt aizsardzībā. “Finansējums būs nodrošināts, un mums ir jāpaātrina viņu piegādes spējas,” sacīja Dragone.
Viņš norādīja, ka aizsardzības industrija pie tā strādā un virzās pareizajā virzienā, taču centieni vēl vairāk jāpastiprina, jo ikdienā patērētais ieroču un munīcijas daudzums ir ļoti liels.
Vienlaikus austrumu flangā notiek citas aktivitātes, kas saistītas gan ar dronu izmantošanu, gan aizsardzību pret tiem. Šīs aktivitātes ir daļa no austrumu flanga drošības stiprināšanas pasākumiem visos aspektos – no pretgaisa aizsardzības un dronu izmantošanas līdz aizsardzībai pret tiem.
Atbildot uz jautājumu par fiziskiem uzbrukumiem aizsardzības nozares rūpnīcām un noliktavām Eiropā, Dragone norādīja, ka šādus incidentus varētu uzskatīt par noziedzību, taču tie var būt arī hibrīdkara elementi.
Viņš sacīja, ka izlūkdienesti strādā, taču NATO nezina, cik daudz incidentu ir novērsti vai apturēti pirms to notikšanas, tostarp tādēļ, ka par tiem netiek ziņots.
Pēc viņa teiktā, ir daudz gadījumu, kad draudi ir novērsti vai laikus apturēti, taču precīzs šādu gadījumu skaits nav zināms.
“Aizsardzības jomā radītais rezultāts nav uzreiz redzams vai taustāms. Tā ir drošība,” sacīja Dragone, aicinot uzticēties drošības struktūru darbam.
Jau ziņots, ka Ukrainā noticis dronu uzbrukums netālu no robežšķērsošanas punkta ar Poliju, ceturtdien paziņoja Varšava.
“Ļoti tuvu Polijas robežai, netālu no Dorohuskas, visticamāk, atkal tika uzbrukts degvielas uzpildes stacijai,” paziņoja Polijas premjerministrs Donalds Tusks, norādot, ka noticis liels sprādziens.
Polijas robežsardze paziņoja, ka robežšķērsošanas punkts netālu no Dorohuskas ciema nav cietis tiešā trāpījumā.
Polijas aizsardzības ministrs Vladislavs Kosiņaks-Kamišs teica, ka uzbrukums notika dažus kilometrus no robežas, taču Polijas gaisa telpa netika pārkāpta.
Svētdien vairāki Krievijas droni uzbruka Ukrainas teritorijai netālu no Jahodinas-Dorohuskas robežšķērsošanas punkta. Šajā apgabalā droni uzbruka arī pasažieru vilcienam, kas brauca no Kijivas uz Varšavu.
Polijas bruņoto spēku operatīvās vadības pārstāvis vēlāk televīzijas kanālam TVN24 paziņoja, ka novērošanas sistēmas bija fiksējušas bezpilota lidaparātu, kas no Ukrainas tuvojās Polijas robežai. Viņš teica, ka tas, visticamāk, bija reaktīvais trieciendrons, kas tika vai nu notriekts virs Ukrainas teritorijas, vai arī tur sasniedza savu mērķi.