Vēlēšanas pirms vēlēšanām – Dobeles jaunieši izdara savu izvēli

Šonedēļ mācību iestādēs sākušās signālvēlēšanas, kurās piedalās 16 līdz 18 gadus veci jaunieši. Signālvēlēšanas ir tādas kā izmēģinājuma vēlēšanas, kurās skolēni var izmēģināt Saeimas vēlēšanu procesu, vien skolēnu balsojums 3. oktobra vēlēšanās netiks ņemts vērā. Šodien savu 15. Saeimu vēlēja Dobeles Valsts ģimnāzijas vidusskolēni.

Dobeles Valsts ģimnāzijā šodien signālvēlēšanu diena. Starpbrīžos vidusskolēni var nākt uz zāli, ko paši skolēni iekārtojuši gluži kā īstu vēlēšanu iecirkni, un izdarīt savu izvēli.

Vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Viesturs Gustavs Mačs, kurš pats ir Dobeles Valsts ģimnāzijas audzēknis, stāsta, ka viss sācies jau augustā ar apmācībām: “Mums pastāstīja, kā te visam ir jānotiek. Vakar iekārtojām zāli un pabeidzām gatavošanos. Gatavošanās nebija tik sarežģīta, kā man sākotnēji likās. Pirms mūsu apmācībām es nebiju lietas kursā, ka deputātam konkrētā sarakstā tā vieta sarakstā nav no svara, ka to, vai viņš tiek Saeimā, neietekmē “par” un “pret” sadaļa.”

Par vidusskolēnu aktivitāti sūdzēties nevarot, stāsta vēlēšanu komisijā. Jau pirmajā starpbrīdī nobalsojuši 20 no 192 vidusskolēniem. Viesturs Gustavs cer, ka līdz dienas beigām savu izvēli izdarīs vismaz 70% jauniešu.

Kā novērojām, daži skolēni savu izvēli izdara ātri, bet citi vēl prātīgi apdomā, pirms kādu vēlēšanu zīmi iemest urnā.

Adrians Altens uzskata, ka jauniešiem, kuri sasnieguši pilngadību, noteikti jāpiedalās vēlēšanās, un domā, ka signālvēlēšanas būs motivācija, lai nākamajās vēlēšanās dotos uz īstajām vēlēšanām: “Šogad es neesmu tai visā tik ļoti iedziļinājies, bet es mazliet apskatījos, par ko es balsotu, un bija arī daži tādi saraksti, par ko es, visticamāk, nebalsotu. Man liekas, ka tā ir diezgan laba iespēja mums jau sākt izvēlēties no agrāka vecuma, ko mēs gribam paši savai zemei un valstij, nevis tikai to, ko vēlas citi cilvēki.”

Elizabete Stola stāsta, ka izvēli izdarīt neesot bijis grūti: “Es iespaidojos no sociālajiem tīkliem vairāk, tā virspusēji. Es koncentrējos vairāk uz tādu cilvēcību, lai cilvēkiem vairāk kas pienāktos. Labklājību.”

Savi kritēriji bijuši arī Mārtiņam Naumčikam: “Skatījos pēc tā, kā mūsu valsts tiks ietekmēta un kā izskatās mūsu un mūsu tautas nākotne.” Jautājot, vai Mārtiņš seko līdzi ziņām un analītiskajiem raidījumiem, viņš atzīst: “Nu tā, 50:50.”

Lai gan ne visi jaunieši seko politiskajām norisēm ikdienā, sociālo zinātņu programmā esot iekļauta gan vēlēšanu sistēma, gan partiju programmas, vien tagad sanācis šīs tēmas apgūt ātrāk un padziļinātāk. Par to, ka jaunieši un ne tikai bieži vien līdz vēlēšanu urnām neaiziet, “akmentiņš jāiemet arī potiķu lauciņā”, jo viņu partijas programmas skolēnu ieskatā ir grūti saprotamas, skaidro sociālo zinātņu skolotāja Aija Prokopova.

“Tajā pirmajā mirklī bija tā, ka daudzi teica – kas tur vispār ir rakstīts -, jo partijas programmās ir tāda diezgan smaga valoda, un tādam ierindas vēlētājam ļoti neinteresanta valoda. Jaunieši arī rosināja, ka viņi gribētu politiķiem ieteikt rakstīt programmas cilvēkiem saprotamā valodā,” viņa stāsta.

Signālvēlēšanas, kurās piedalās vairāk nekā 200 skolu, notiks līdz 28. septembrim. Jauniešu balsojuma rezultāti tiks paziņoti 3. oktobrī pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas. 18 gadus sasniegušie balsstiesīgie signālvēlēšanu dalībnieki varēs piedalīties Saeimas vēlēšanās arī 3. oktobrī.