Rapsī nobildēties ir svēts pienākums. Nobildēties lidostā, uz kuģa, kaut kur eksotiskās zemēs un noteikti zoodārzā pie pandām. Diemžēl, mūsu zoodārzā pandu nav, tādēļ derēs arī ceļa malā stāvoša stirna vai kas tamlīdzīgs. Principā jebkas, no kura nevajag ļoti ātri bēgt. Taču līdzīgi selfijam rapsī, arī dzīvnieks uz ceļa var izrādīties bīstams.
Latvijā, kur daba un meži ir neatņemama valsts ainavas sastāvdaļa, autovadītājiem bieži nākas saskarties ar situācijām, kad uz ceļa pēkšņi izskrien dzīvnieks. Tas var būt gan neliels meža zvērs, piemēram, zaķis vai lapsa, gan lielāks dzīvnieks, piemēram, stirna, alnis vai pat mežacūka. Šādas situācijas ir bīstamas ne tikai dzīvniekiem, bet arī mums – autovadītājiem, jo strauja reakcija vai nepareiza rīcība var izraisīt nopietnus negadījumus.
Būsim godīgi, jebkura sadursme ar dzīvu radību ir nepatīkams piedzīvojums. Taču visbīstamāk uz ceļa ir sastapt alni – garās kājas ir tieši motora pārsega augstumā un sadursmes laikā dzīvnieks parasti ieslīd automobiļa salonā. Laikam jau nevajag zoologa izglītību, lai saprastu, kas no automobilī esošajiem paliek pāri, ja tajā ieslīd pustonnu smags ragulops, kurš notriekts ar ātrumu 90 kilometri stundā.
Kad uz ceļa izskrien dzīvnieks, autovadītāja pirmā reakcija bieži vien ir instinktīva – strauji bremzēt vai mest stūri sānis. Tomēr šāda rīcība ne vienmēr ir drošākā. Pirmais un galvenais noteikums ir saglabāt mieru un ātri novērtēt situāciju. Jāņem vērā vairāki faktori, kuri jāatceras kā reizrēķins.
Neliela dzīvnieka, piemēram, zaķa vai kaķa gadījumā sadursme parasti nerada lielus draudus automašīnai vai pasažieriem. Savukārt, lieli dzīvnieki, piemēram, aļņi vai mežacūkas var izraisīt smagus bojājumus un apdraudēt dzīvību.
Slapjš, apledojis vai tumšs ceļš – tas ietekmē bremzēšanas ceļa garumu un manevrēšanas iespējas. Vai aiz jums vai pretim braucošajā joslā ir citi transportlīdzekļi? Straujš manevrs var izraisīt sadursmi ar citu auto.
Ja dzīvnieks ir mazs un sadursme neizbēgama, drošākais risinājums nereti ir turpināt braukt taisni, samazinot ātrumu, cik vien iespējams. Taču, ja runa ir par lielu dzīvnieku, jācenšas izvairīties no tiešas sadursmes, vienlaikus neapdraudot sevi un citus satiksmes dalībniekus.
Lai samazinātu sadursmes risku, autovadītājam jāievēro šādi ieteikumi:
1. Samazini ātrumu. Ja pamanāt dzīvnieku uz ceļa vai tā malā, nekavējoties samaziniet ātrumu. Lēnāka braukšana dod vairāk laika reaģēšanai.
2. Izmanto skaņas signālu. Dažkārt skaļš signāls var nobiedēt dzīvnieku un likt tam
aizskriet prom no ceļa.
3. Nemēģini strauji apbraukt. Lieli dzīvnieki, piemēram, stirnas vai aļņi var reaģēt neprognozējami un pēkšņi mainīt virzienu. Straujš manevrs var novest pie kontroles zaudēšanas vai iebraukšanas pretējā joslā.
4. Lieto bremzes pareizi. Bremzējiet vienmērīgi, bet stingri, izvairoties no riteņu bloķēšanas, ja jūsu auto nav aprīkots ar ABS sistēmu.
5. Bara instinkts. Ja pamanāt ceļa malā vienu stirnu, briedi vai alni, tad, visticamāk, tur pat blakus ir vēl ne viens vien ragainis. Izvairoties no pirmā pārnadža, jābūt gatavam nākamajam manevram.
Īpaši uzmanīgiem jābūt nakts stundās vai krēslā, kad dzīvnieki ir aktīvāki un tos grūtāk pamanīt. Tādos gadījumos ieteicams izmantot tālās gaismas, ja satiksme to atļauj, lai labāk saskatītu ceļa malas.
Starp citu, drošas braukšanas speciālists Jānis Vanks ne reizi vien ir bildis, ka tālās gaismas nav konstruktoru kaprīze. Šī funkcija, protams, jāizmanto pareizi, nenodarot kaitējumu citiem satiksmes dalībniekiem, taču to noteikti vajag izmantot tukšos ceļa posmos tumšā diennakts laikā.
Ja sadursme ar dzīvnieku tomēr notiek, autovadītājam jāievēro konkrēti soļi, lai nodrošinātu drošību un izpildītu juridiskās prasības. Nekavējoties ieslēdziet avārijas gaismas un novietojiet auto ceļa malā, ja vien tas iespējams. Uzstādiet brīdinājuma trijstūri vismaz 50 metru attālumā pilsētā vai 150 metru attālumā ārpus apdzīvotām vietām. Pirms izkāpjat no auto, pārliecinieties, ka apkārt nav citu draudu, piemēram, tuvojošos transportlīdzekļu.
Latvijā par sadursmi ar savvaļas dzīvnieku jāinformē Valsts policija, zvanot uz numuru 110. Ja dzīvnieks ir ievainots, bet dzīvs, varat sazināties arī ar Valsts meža dienestu vai vietējo mednieku kolektīvu, kas risinās situāciju tālāk. Ja dzīvnieks ir ievainots, nemēģiniet to pārvietot vai palīdzēt bez speciālistu klātbūtnes, jo tas var būt bīstami gan jums, gan dzīvniekam.
Saskaņā ar Latvijas likumiem, autovadītājs nav atbildīgs par sadursmi ar savvaļas dzīvnieku, ja viņš nav pārkāpis ceļu satiksmes noteikumus, piemēram, braucis ar neatbilstošu ātrumu vai ignorējis brīdinājuma zīmes. Tomēr ir svarīgi ziņot par negadījumu policijai, īpaši, ja automašīnai radušies bojājumi un plānojat vērsties pie apdrošinātāja. Daudzas KASKO polises sedz zaudējumus, kas radušies sadursmē ar dzīvniekiem, taču apdrošinātājam būs nepieciešama policijas izziņa.
Ja tas ir mājdzīvnieks, piemēram, suns vai kaķis, situācija var būt sarežģītāka, jo atbildība var gulties uz dzīvnieka īpašnieku, ja tas nav pienācīgi uzraudzīts. Šādos gadījumos policija veiks izmeklēšanu.
Uz Latvijas ceļiem bieži ir uzstādītas zīmes, kas norāda uz dzīvnieku pārvietošanās zonām. Šajās vietās jābrauc īpaši piesardzīgi. Pat, ja ceļš šķiet tukšs, mežainos apvidos vai vietās ar blīvu veģetāciju vienmēr samaziniet ātrumu. Daži autovadītāji izvēlas uzstādīt ultraskaņas svilpes vai citus dzīvnieku atbaidīšanas līdzekļus, lai gan to efektivitāte nav pilnībā pierādīta. Kā smejas šādu piederumu tirgotāji – labāk nekad neuzzināt vai šīs svilpes darbojas, vai nē. Lai vai kā, lieka piesardzība nekad nevar būt par lieku!
Pavasaris un vasaras sākums ir laiks, kad ne tikai kaķi caurām naktīm bļauj zem daudzstāvu nama logiem. Arī meža dzīvniekiem rodas vēlme nedaudz padraiskoties ar pretējā dzimuma pārstāvjiem. Šis ir īpaši bīstams laiks, jo dzīvnieki kļūst neprognozējami, agresīvi un zaudē jebkādu uzmanību uz apkārt notiekošo. Un, ja vēl pieņemam, ka arī automobilī sēž līdzīgi noskaņots vadītājs, tad neko labu tas mums nesola!