Amerikas Savienotās Valstis un Venecuēla panākušas vērienīgu vienošanos, kas ASV dos vairākuma kontroli pār vairāk nekā 65 miljardiem barelu Venecuēlas pierādīto naftas rezervju, vēsta ziņu aģentūra Reuters. ASV prezidents Donalds Tramps to nodēvējis par lielāko naftas darījumu pasaules vēsturē.
Vienošanās aptver 17 stratēģiskus naftas laukus, kas atrodas galvenokārt Orinoko naftas joslā un Marakaibo ezera reģionā. Venecuēlas pagaidu prezidente Delsija Rodrigesa sestdien paziņoja, ka divpusējais projekts paredzēts 25 gadiem un tā mērķis ir palielināt naftas ieguvi šajos laukos līdz vairāk nekā 1,5 miljoniem barelu dienā.
Tramps apgalvo, ka vienošanās vairāk nekā divkāršos ASV rīcībā esošās naftas rezerves, palielinās piegādes un ilgtermiņā palīdzēs samazināt degvielas cenas amerikāņiem. ASV valsts sekretārs Marko Rubio savukārt norādījis, ka projekts varētu piesaistīt gandrīz 100 miljardus ASV dolāru privāto investīciju un palīdzēt atjaunot gadiem novārtā atstāto Venecuēlas naftas rūpniecību.
Valsts ar lielākajām naftas rezervēm pasaulē
Vienošanās mērogu palīdz saprast Venecuēlas naftas krājumi. Valstij ir aptuveni 303 miljardi barelu pierādīto naftas rezervju, kas ir vairāk nekā jebkurai citai valstij pasaulē. Tādējādi 65 miljardi barelu, uz kuriem attiecas jaunā vienošanās, ir vairāk nekā piektā daļa no visām Venecuēlas pierādītajām rezervēm.
Tomēr milzīgi krājumi zem zemes nenozīmē tikpat lielu naftas ieguvi.
Venecuēla pašlaik iegūst tikai aptuveni 1,2 miljonus barelu dienā – ievērojami mazāk par tās potenciālu un daudz mazāk nekā 20. gadsimta beigās, kad ieguve pārsniedza trīs miljonus barelu dienā. Nozares lejupslīdi veicinājušas gadiem nepietiekamas investīcijas, slikta pārvaldība, ekonomiskā krīze un ASV noteiktās sankcijas.
Tieši tāpēc, pat ja zem zemes atrodas 65 miljardi barelu naftas, to nevar vienkārši sākt sūknēt un nekavējoties nogādāt ASV.
Naftas atradņu attīstīšanai nepieciešami miljardi dolāru, jāatjauno novecojusī infrastruktūra, elektrotīkli un eksporta iespējas. Enerģētikas eksperti tādēļ brīdina, ka vienošanās ietekme uz pasaules naftas un degvielas cenām, visticamāk, nebūs tūlītēja.
Venecuēla: nafta joprojām pieder mums
Arī jautājums par to, ko īsti nozīmē ASV “kontrole” pār rezervēm, pagaidām nav līdz galam skaidrs.
Tramps paziņojis par ASV vairākuma kontroli, taču nav publiskojis vienošanās pilnu tekstu, precīzu darījuma struktūru vai visu iesaistīto uzņēmumu vārdus.
Rodrigesa savukārt uzsvērusi, ka Venecuēla saglabā suverenitāti pār saviem dabas resursiem. Viņas valdība vienošanos pasniedz kā iespēju piesaistīt ārvalstu investīcijas un atdzīvināt valsts ekonomikai ārkārtīgi nozīmīgo naftas nozari.
Pēc Rodrigesas teiktā, 17 naftas lauku attīstīšana varētu piesaistīt vairāk nekā 100 miljardus dolāru investīciju un ilgākā periodā Venecuēlas valstij nodokļos ienest vairāk nekā 200 miljardus dolāru.
Vienlaikus darījums jau izraisījis jautājumus gan par tā juridisko pamatu, gan par to, cik lielu kontroli pār stratēģiskajiem resursiem Venecuēla faktiski nodod ASV un privātiem uzņēmumiem. Vienošanās kritizēta arī pašā Venecuēlā, tostarp no politiķiem dažādās politiskā spektra pusēs, kuri pieprasa lielāku caurskatāmību.
Tramps sola zemākas degvielas cenas
ASV interesei par Venecuēlas naftu ir arī ļoti praktisks iemesls.
Trampa administrācija vēlas palielināt ASV pieejamās naftas apjomu laikā, kad globālo enerģijas tirgu satricinājuši piegāžu traucējumi un ģeopolitiskā spriedze.
Tramps apgalvo, ka jaunā vienošanās ilgtermiņā palīdzēs būtiski samazināt degvielas cenas ASV. Tomēr analītiķi norāda, ka pat veiksmīgas investīcijas Venecuēlas naftas rūpniecībā lielākus ieguves apjomus varētu nodrošināt tikai pakāpeniski.
Turklāt pagaidām paliek neatbildēti vairāki būtiski jautājumi – kuri uzņēmumi ieguldīs solītos miljardus, kā praktiski tiks īstenota ASV vairākuma kontrole un vai pašreizējā vienošanās būs pietiekama garantija, lai lielās amerikāņu naftas kompānijas būtu gatavas uzņemties politiskos un finansiālos riskus Venecuēlā.
Trampa paziņojums par “lielāko naftas darījumu pasaules vēsturē” ir skaļš, taču tā patiesais mērogs būs atkarīgs ne tikai no tā, cik daudz naftas atrodas zem Venecuēlas zemes, bet arī no tā, cik daudz no tās ASV un privātie uzņēmumi patiešām spēs iegūt.