Nevaram, protams, apgalvot, ka pilnīgi visi mūsu zemē sapratuši, cik tomēr liela nozīme ir ziemas riepām tad, kad ceļu sedz ledus, sniegs, sasaluši kukuržņi, bieza ūdens kārta un atkal ledus ar sniegu. Spriežot pēc policijas reidiem, ir arī tādi autobraucēji, kuri gatavi iemainīt savu un apkārtējo dzīvību pret dažiem ietaupītiem simtiem eiro. Ietaupītiem uz ziemas riepu rēķina.
Taču par vasaras sezonu un riepām labāk pat nerunāt! Nē, runāt vajag, tomēr tas izrādās diezgan bezcerīgi. Aiz loga termometrs pārlēcis trīsdesmito iedaļu sarkanajā sektorā, bet ielās un ceļos netrūks pašnāvnieku ar ziemas riepām bez radzēm, ko daudzi pat iedomājušies nodēvēt par vissezonas riepām. Straujāks bremzes pedāļa pieskāriens un šīs apdilušās dzēšgumijas bezjēdzīgi dilst uz asfalta, jo gumijas sastāvs šādā karstumā vairāk līdzinās nedēļu mutē ņurcītai košļājamai gumijai.
Saies – saka drosmīgākie un skopākie. Gan jau meistarība izglābs un viss beigsies labi! Vasaras riepas tikai tāds mārketinga triks, jo īsts lielceļu karalis spēj pabraukt pat ar porolona rullīšiem. Diemžēl arvien biežāk un biežāk nesaiet. Ja vēl taisnākā ceļa posmā bez bīstamības pazīmēm reizēm izdodas izšmaukt sveikā, tad pirmajā ekstrēmākajā situācijā viss ir gaužām slikti, un jau atkal kaut kur uzkalniņā sāk zvanīt bēru zvani.
Vasara ir brīvības un ceļojumu laiks, taču biežās lietusgāzes Latvijā padara braukšanu par īstu izaicinājumu. Viens no nopietnākajiem riskiem ir akvaplanēšana – parādība, kad starp riepu un ceļa virsmu veidojas ūdens slānis, kas liedz saķeri un padara automašīnu nekontrolējamu.
Varbūt izklausās neticami, taču tā ir realitāte, un akvaplanēšana ir gana regulārs iemesls neplānotai autostāvvietai grāvī vai rudzu laukā. It īpaši tad, ja ceļa posms ir smagās tehnikas iecienīts un asfaltā izveidojušās dziļas rises. Lietus laikā tās piepildās ar ūdeni un tikai ļoti labas vasaras riepas ar izteiktiem ūdens izvadošajiem kanāliem spēj nodrošināt daudz maz cerīgu rezultātu.
Protams, ūdens slānis starp ceļu un riepu nav centimetros mērāms. Visticamāk tie pat nebūs milimetri! Taču, ja pie ceļa virsmas nepieguļ visi četri riteņi, tad vismazākā novirze no trajektorijas var izrādīties liktenīga. Pamēģiniet ar SUP dēli ieskrieties un izsļūkt cauri pamatīgai peļķei. Dēlis slīdēs pa ūdeni kā nazis pa sviestu un nesīs jūs tur, kur tas pēc visiem fizikas likumiem vēlas to darīt. Ar automobili ir tieši tas pats, tikai ātrums parasti ir lielāks par SUP dēli peļķē.
Akvaplanēšana notiek, kad riepa nespēj pietiekami ātri novadīt ūdeni no kontakta laukuma ar ceļu. Auto sāk slīdēt kā pa ledu, stūre kļūst nejutīga, bremzes un paātrinājums zaudē efektivitāti. Tas var notikt jau pie sešdesmit kilometriem stundā liela ātruma, ja riepas ir nodilušas vai ūdens peļķe ir dziļa. Latvijā, kur ceļi nereti ir ar bedrēm un risām, risks ir īpaši augsts pilsētu nomalēs un uz šosejām pēc spēcīga lietus.
Loģiski, ka autobraucējs var novērst šo parādību vēl preventīvā līmenī – tad, kad nekas vēl nav sācies. Un sāksies tas tad, ja minimālais Latvijā atļautais protektora dziļums vasaras riepām ir sasniegts vai pat pārsniegts. Drošas auto vadīšanas pasniedzēji iesaka nepieļaut zemāku protektora dziļumu par trīs milimetriem. Pretējā gadījumā ūdens izvades kanāli ir teju vai vienā līmenī ar riepas pamatni, izveidojot plakanu virsmu. Nu gluži kā jau pieminētajam SUP dēlim.
Pārāk zems spiediens samazina drenāžas spēju. Ja kāds pa ausu galam dzirdējis, ka autosportisti ziemā uz ledus nedaudz samazina gaisa spiedienu, lai palielinātu riepas saķeres virsmu, tad vasarā viss strādā gluži pretēji.
Un visbeidzot – jo ātrāk brauc, jo mazāk laika ūdens novadīšanai. Ūdens nepagūst izspiesties pa kanāliem no riepas apakšas, un sākas tik bīstamā akvaplanēšana. Protams, ka pie liela ātruma arī noreaģēt uz šādu situāciju atliek visnotaļ maz laika. Varbūt kādas sekundes simtdaļas.
Jo šādiem laika apstākļiem piemērotākas vasaras riepas, jo efektīvāk tās strādās mūsu drošības un dzīvības vārdā. Viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem riepu izvēlē ir platas un dziļas, garenas rievas ar vēdekļa veida izvades kanāliem. Tas ļaus iespējami vairāk ūdens savākt no ceļa virsmas un izspiest to uz sāniem. Ideālā variantā riepai jāspēj tikt galā ar vismaz astoņdesmit procentiem ūdens, kas saspiežas starp gumijas saķeres pēdu un ceļa segumu.
Liela nozīme ir korekti izvēlētam riepas izmēram, kas nepārprotami tiek norādīts automobiļa lietošanas rokasgrāmatā. Konstruktori, zinātnieki un fiziķi laboratorijās iztērē miljoniem eiro, lai aprēķinātu labāko automobiļa masas un riepas izmēra attiecību. Ja esam sportiska automobiļa izskata cienītāji un patvaļīgi izvēlamies neatbilstoši platas riepas, tad auto svars vairs nespēs nodrošināt ūdens izvadi pilnā apmērā. Pat tad, ja runa ir par augstākā snieguma riepām ar lielisku rievojumu un protektora dziļumu. Gluži vienkārši masas un spēka attiecība neizspiedīs ūdeni no izvades kanāliem, bet centīsies tās pacelt virs ūdens.
Lai atpazītu šo bīstamo parādību pietiek ar straujāku stūres kustību. Parasti tas papildinās ar autovadītāja paniku brīdī, kad automobilis ietiepīgi ignorē stūres komandas. Līdzīgi tas notiek ar straujāku bremzes pedāļa nospiešanu, jo arī šajā gadījumā auto turpina inerces ceļu slīdot pa plāno ūdens slāni. Lieki piebilst ar ko var beigties situācija, ja vienlaikus neklausa ne stūre, ne bremzes!
Pieredzējuši autobraucēji apliecinās, ka labas riepas bez paša autovadītāja piesardzības un pareizas autovadīšanas stratēģijas nespēs pilnībā glābt situāciju. Taču jāsaprot, ka arī pretēji tas darbojas tieši tāpat! Drošība stipra lietus laikā ir autobraucēja un riepu kvalitātes duets, kas atbild par visu automobilī esošo drošību. Atbild arī par visiem tiem, kuri atrodas mums visapkārt jo pie ātruma 90 kilometri stundā uz slapja asfalta bremzēšanas ceļš ir vairāki desmiti metru.
Pareizākā izvēle lietus laikā ir izvēlēties optimālu braukšanas ātrumu, lai ekstrēmā situācijā ir kaut nelielas cerības atgūt kontroli pār spēkratu. Gluži tāpat jāatceras, ka uz ceļa zīmēm tiek norādīts maksimālais atļautais braukšanas ātrums, kas ne vienmēr ar drošu ātrumu ir viens un tas pats.
Distances ievērošana ir garantijas ķīla. Primāri jau pašam autovadītājam ir vairāk laika drošai kontroles atgūšanai. Otrkārt, tā ir brīva vieta starp automobiļiem, kur no sadursmes izvairīties kādam citam nelaimē nonākušam.
Un visbeidzot prātīgi ir izvairīties no asfaltā iemītajām risēm, kuras noteikti intensīva lietus laikā piepildās ar ūdeni un neko labu mums nesola.