To, ka karstā laikā automobilī ātri vien var tikt pie bronhīta, iesnām, iekaisumiem un pat apsaldētiem nervu galiem, zina katrs. Cita lieta, ka tālu ne katrs to atceras, kad aiz loga termometru stabiņš sniedzas pāri trīsdesmitajai iedaļai. Un tas pie mums pieņemtās temperatūras skalas pēc Celsija. Silts un patīkams laiciņš – mēs teiktu vēl ne tik senajos astoņdesmitajos, kad šāda vasara bija normāla parādība un bērni šos siltos saules starus izmantoja sirojumiem ar velosipēdu, dažādām fizika rakstura spēlēm, peldēm vietējā ezerā un visādām citādām interesantām nodarbēm.
Vai kāds vēl atceras nosaukumu spēlei ar bumbu, kur katrs pēc kārtas to trieca pret sienu un tas, kurš nepaguva, stājās pie tās pašas sienas, lai saņemtu precīzus triecienus ar to pašu bumbu pa vietu, kura jau tā ik pa brīdim cieta no “daktera bērziņa”. Mūsdienās pusaudžus ar mietu neiedabūsi automobilī, ja tur nav klimata kontrole, komforta temperatūra un iespēja pieslēgties vecāku telefona internetam.
Tad nu bieži vien starpība starp āra un iekšējo termometru ir tik milzīga, ka jau pēc desmit minūtēm kāds salonā sāk klepot, kāds cits šķaudīt un vēl kāds sūdzēties par sāpēm ceļgalā.
Tas, protams, ir gauži nepatīkami un arī drošai autovadīšanai par labu nenāk, taču karstā laikā ir vēl citas mūsu drošībai daudz bīstamākas lietas!
Pētījumi liecina, ka augstas gaisa temperatūras ietekmē, kas padara mūs vieglāk aizkaitināmus un nogurušākus, ievērojami samazinās koncentrēšanās spējas un palielinās reakcijas laiks. Veikto testu rezultāti liecina, ka autovadītāja reakcijas laiks var palielināties pat par divdesmit diviem procentiem, ja automašīnā temperatūra sasniedz 27 grādus pēc jau pieminētā Celsija, salīdzinot ar situāciju, ja automašīnā temperatūra ir vien divdesmit viens grāds.
Un nu nedaudz mēģināsim saprast, ko tieši mūsu dzīvē nozīmē divdesmit procentu ilgāks reakcijas laiks. Pieņemsim, ka auto sportistiem reakcija ir laba, tādēļ par piemēru ņemsim kaut vai visiem labi zināmo F1 pilotu Fernando Alonso. Sākot startu pēc zaļā signāla parasti šim autobraucējam vajadzīga ceturtdaļa no sekundes. Ideālā variantā reakcijas laikam jābūt 0.16 sekundes, lai cerētu uz pjedestālu finišā. Šķiet neiespējami, taču zinātniski pierādīts fakts.
Ja Alonso kunga reakcija palielinātos par divdesmit diviem procentiem, tad viņš no vietas izkustētos vien četras milisekundes vēlāk un varētu draudzīgi pamāt tiem, kuri jau pazūd aiz pirmā līkuma.
Parasta autovadītāja reakcijas laiks ir no pusotras līdz trīs sekundēm un tie paši divdesmit divi papildus procenti jau mērāmi aptuveni vienā sekundē. Savukārt braucot ar ceļu satiksmes noteikumos atļautajiem 90 kilometriem stundā viena sekunde ir 25 metri. Tātad bremzes pedālis tiks nospiests labākā gadījumā 25 metrus tālāk par vietu, kur pavīd iespējamā bīstamība!
“Mums jāatceras saglabāt braukšanai ērtus apstākļus, ieskaitot temperatūru. Ja automašīna ir aprīkota ar gaisa kondicionieri, to ieteicams lietot atvērtu logu vietā. Automašīnas bez gaisa kondicioniera vajadzētu vēdināt, izmantojot ventilāciju vai atverot logus, taču labāk gan doties pie meistara un savest kārtībā auto dzesēšanas sistēmu,” iesaka Polijas Renault Braukšanas Skolas instruktori.
Francijas pētnieki, kuri analizēja satiksmes negadījumu skaita palielināšanos karstā laikā, skaidro, ka viens no šī fenomena iemesliem ir īsāks un trauslāks miegs naktī, ko izraisa augstā gaisa temperatūra. “Autovadītājs, kuram ir miega trūkums, rada draudus satiksmes drošībai, jo nogurums negatīvi ietekmē koncentrācijas spējas un reakcijas laiku. Tas var veicināt arī to, ka autovadītājs pārprot signālus,” skaidro instruktori. Statistikas dati liecina, ka aptuveni desmit līdz piecpadsmit procentu nopietnu satiksmes negadījumu cēlonis ir tieši autovadītāja nogurums, slikta oma vai veselības traucējumi.
Karstums ietekmē ne tikai autovadītāju, bet arī pasažierus. Atrašanās slēgtā stāvēšanai novietotā automašīnā pat tad, ja gaisa temperatūra ārā nav pārāk augsta, bet laiks ir vienkārši saulains, var būt bīstama veselībai un pat dzīvībai. Tikai 20 minūšu laikā temperatūra automašīnā var palielināties par 30 grādiem pēc Celsija. “Bērna vai dzīvnieka atstāšana automašīnā nav pieņemama. Ar loga atvēršanu vien nepietiek, jo tas nenodrošina pietiekamu gaisa cirkulāciju,” brīdina drošas braukšanas skolas eksperti.
Saulainās un karstās dienās ieteicams veltīt īpašu uzmanību bērniem un dzīvniekiem, kas atstāti automašīnās. Ja jūs pamanāt tos ieslēgtus automašīnā, nekavējoties informējiet par to policiju un glābšanas dienestus.
Taču atgriezīsimies pie satiksmes drošības un karsta laika. Ja āra temperatūra pārsniedz divdesmit astoņus grādus, tad asfalta klājuma temperatūra būs sasniegusi un pārsniegusi vismaz sešdesmito termometra iedaļu.
Pie 50 grādiem bitumens kļūst mīksts, asfalts sāk “svīst” un uz ceļa virsmas parādās slidens bitumena slānis, kas samazina saķeri. Bremzēšanas ceļš pagarinās, līkumos vieglāk slīdēt un zaudēt kontroli ir tikpat vienkārši kā ziemā uz ledus.
Riepas karstā laikā stipri uzsilst – iekšējā temperatūra var pārsniegt 100 grādus! Fizikas stundās mums skaidroja, ka palielinoties riepas temperatūrai, palielinās arī gaisa spiediens tajā. Pie tiem pašiem 30 grādiem klasiskās divas atmosfēras riepā var pārvērsties pat visās četrās. Lieki skaidrot, ka ar šādu gaisa spiedienu riepās mēs nekur tālu netiksim, ja nebūsim īpaši piesardzīgi.
Kā praktisks situācijas risinājums varētu būt riepās iepildītais slāpeklis, kas nemaina blīvumu ne karstumā, ne aukstumā. Latvijā šāds pakalpojums ir pieejams un straujākas autovadīšanas entuziastiem tas varētu ne tikai palīdzēt, bet ekstrēmās situācijās pat glābt dzīvību.
Ja jau riepas, tad riepas! Vasaras riepas sāk pastiprināti dilt, kad ceļa seguma temperatūra pārsniedz aptuveni 50 grādu karstumu, kas atbilst gaisa temperatūrai no divdesmit pieciem grādiem saulainā laikā. Kāpēc tā notiek? Vasaras riepu gumijas maisījums ir optimizēts siltam laikam, bet īpaši augstā temperatūrā gumija kļūst pārāk mīksta un elastīga. Karstais asfalts un berze braukšanas laikā strauji paātrina protektora nodilumu.
Tieši šajā brīdī var nākties nožēlot, ja ietaupīts uz vasaras riepas kvalitāti, jo augstākā snieguma riepām nodiluma robeža sākās jūtami lielākās gaisa un ceļa seguma temperatūrās. Lielāko tiesu uz Eiropas ātrgaitas ceļiem ar interaktīvām zīmēm tiek ziņots par ceļa seguma temperatūru un šo informāciju jāprot izmantot savas drošības labā.
Neaizmirsīsim, ka šādās karstās vasarās neapdomīga vēlme izsprukt sveikā ar ziemas riepām ir divtik bīstama gan sev, gan pasažieriem un apkārtējiem. Jau pieminētās Polijas drošas braukšanas instruktoru ieteikums – izvairīties no brauciena automobilī, kurš nav aprīkots ar atbilstošām vasaras sezonas riepām!