Ķirši, tūlīt aiz zemenēm, daudziem ir vienas no garšīgākajām vietējām ogām. Dārzkopības institūta dārzā agro šķirņu ķirši šogad jau noražojuši, bet vēlīno šķirņu kokos vēl lepni gozējās gan gaiši sārtas, gan pavisam tumšas ogas.
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Daina Feldmane stāsta, ka citos novados, visticamāk, raža būs ilgāk: “Patiesībā ķirši nebija agrāk. Agrie ķirši bija par dažām dienām vēlāk, bet vidējie un vēlie ķirši piedzina klāt un bija savā parastajā laikā. Mums kopā ir ap 300 dažādību, un tās ir gan vietējās šķirnes, gan īstās reģistrētās šķirnes, gan arī labākie selekcijas numuri. Tieši reģistrētās šķirnes varētu būt krietni mazāk.”
Daudzas skaistās ogas ir ne vien nogatavojušās, bet arī saplaisājušas. Tās esot pēdējo lietavu sekas.
Stāsta Dārzkopības institūta vadošās pētnieces Dainas Feldmanes asistente Gundega Sebre: “Protams, audzētājiem un arī mums institūtā bonuss ir segtās platības, kas ļauj ķiršus lasīt, un neskatoties uz to, ka gaisa mitrums ir augstāks, ķirši neplaisā. Varbūt, ja viņš ir sasniedzis savu pilno gatavību, miziņa paliek maigāka, un tas pakļaujas mitrumam un miziņa sāk vērties vaļā, tā teikt, smaidīt pretīm.”
Zināmā mērā lietus nosakot arī to, cik saldi būs ķirši, piebilst Gundega Sebre. “Mēs regulāri veicam arī degustācijas gan hibrīdiem, gan šķirnēm, un kā kontrolšķirni ņemam mūsu vietējās šķirnes -pārbaudītās. Sanāca, ka mēs veicām sausnes pārbaudi jeb cukuru, cik saldi ir ķirši. Pirms lietus tieši iekrita, un tajos bija 17 līdz 20% saldums. Pēc lietus nokritās zem 15%. Viņi vienkārši palika sulīgāki. Cukurs jau nekur nepazuda, vienkārši pieauga ūdens daudzums.”
Turklāt ķiršu garša atšķiras arī no tā, vai ēdat ogu pilnīgi nogatavojušos, vai tādu, kura tikai kļuvusi sarkana, skaidro Gundega Sebre. Tāpat ievārījumam labākas būs vienas šķirnes, bet tūlītējai ēšanai gardākas būs citas.
Gundega Sebre atklāj: “Tās skrimšļainās ir foršas, bet ir tā, ka cukuru mēs ievārījumam varam pielāgot, cik vajag, bet tonīti… Piemēram, manām iemīļotajām “Meelika” – ogas nav tik lielas, bet tonis ir ļoti intensīvs. Garša arī ir ļoti intensīva, bet ar nosacījumu, ja sasniegta pilnīga gatavība. Ja jūs ēdīsiet pirms vēl sasniegts maksimums, piemēram, “Meelika” būs raksturīgs rūgtumiņš un varbūt pat atgādinās skābo ķirsi.”
Lai gan zinātnieki jau gadiem meklē ideālo ķiršu šķirni, tādas joprojām neesot. Darbs līdz jaunai šķirnei ilgst daudzus gadus, un atšķirību esot daudz vairāk nekā mēs parasti pamanām.
Demonstrē Dārzkopības institūta vadošā pētniece Daina Feldmane: “Šis ir vidēji garš kātiņš. Var būt krietni īsāks, var būt arī garāks. Auglis ir apaļš. Auglis varētu būt arī nierveida vai sirdsveida, vai garnes. Krāsa ir sarkana, bet šis konkrētais koks vēl nav pilnībā nogatavojies. Te ir tumši sarkana, un ir šķirnes, kam nogatavojoties, ogas ir gandrīz melnā krāsā. Salīdzināt var arī mīkstumu un sulas krāsu.”
Dažādo parametru apkopojumu pētnieki izmanto jaunu škirņu selekcionēšanā, bet iedzīvotājiem, kuri vēlas iestādīt kādu ķirsi savā dārziņā, nepietiekot vien ar to, ka atrasta garšas kārpiņām tīkamākā sķirne, jo ražība būšot atkarīga no tā, vai ķirsis aug apstākļos, kas tam piemēroti.
Dārzkopības institūta vadošā pētniece Daina Feldmane: “Varbūt drīzāk varētu domāt par novadiem, jo Kurzemes pusē labi aug siltāka klimata šķirnes. Savukārt Vidzemes pusē būtu jāskatās uz pašām izturīgākajām. Varētu pievienot Igaunijas šķirnes. Mēs esam Latvijas vidū un mums ir tāds diezgan labs balanss ar visām. Latgalē mēdz būt diezgan silta vasara, bet arī ziemas mēdz būt aukstas. Tur jau var ņemt Latvijā veidotās šķirnes ar labu salcietību un sortimentam pievienot krievu šķirnes.”