86 gadu vecumā Eglons joprojām rada ābolu šķirnes Latvijai

Rudē dzīvo augļkopis un selekcionārs Eglons Brūns, kurš ābeļu stādiņus jau stādījis pirmajās klasēs. 86 gadu vecumā viņš joprojām rūpējas par trīs hektārus plašo dārzu, kurā izaudzēti ap 500 ābeļu hibrīdu. Saimnieks jau gandrīz četrdesmit gadu iztiek bez minerālmēsliem un ķīmiskās miglošanas. Viņš uzskata — Latvijā būtu jāaudzē un jāēd vairāk pašu vietējo ābolu.

Ciemojāmies pie Eglona Brūna viņa bioloģiskajā zemnieku saimniecībā degustācijas dienās — augļkopja un selekcionāra, kurš arī savā cienījamajā vecumā rūpējas par trīs hektārus plašo ābeļdārzu un citu gardumu bagātību. Kā viņš pats saka: viesu uzņemšana ir iespēja saposties un uz brīdi atrauties no ikdienas darbiem.

Septiņu gadu vecumā sācis stādīt ābelītes un deviņu gadu vecumā mācījies potēt. Šobrīd viņa dārzā atrodas ap 500 ābeļu hibrīdu, no kuriem 50 ir atzītas kā ābolu šķirnes.

Pret katru ābolu Eglons izturas ar rūpēm un mīlestību. Viņš bez minerālmēsliem un miglošanas iztiek jau 39 gadus — tas ir laiks, ko viņš ir veltījis, lai koptu un lolotu savu bioloģisko saimniecību Rudē.

Augstāko izglītību viņš ieguvis Kubaņas Lauksaimniecības institūtā. No studiju gadiem viņš atceras, ka tur ābeļdārzus sezonā migloja pat 20 reižu. Eglons Brūns uzsver — ir svarīgi kopt un lolot vietu, kurā dzīvojam.

Eglons Brūns, augļkopis, selekcionārs: “Estētiskais labums, un cilvēki saprastu, ka tā ir jādzīvo. Es tā vēroju, arī pēc šīs izstādes, vairāk garšo saldie āboli. Lai nebūtu jāēd tie dienvidu augļi, par kuriem es stāstīju, tad es cenšos ražot pats, lai mums Latvijā būtu savas šķirnes tādas. Kā Dobeles pētniece Laila Ikase par vienu no maniem hibrīdiem teica — tas varētu būt Latvijas Golden Delicious.”

Saimniecībā ir speciāla augļu glabātuve, kurā tiek uzturēta aptuveni +1 grāda temperatūra. Daļa ražas tiek arī pārstrādāta sulā. Taču šobrīd, kad ābolu raža ir pilnbriedā, aktuāls kļūst jautājums — kā to saglabāt svaigu.

Eglons Brūns, augļkopis, selekcionārs: “Pēc iespējas ātri censties atdzesēt. Un, lai tur būtu mitrums arī un lai augļi veseli ieietu glabātuvē. Var jau dzesēt, likt ledus gabalus, ar zāģu skaidām apsedz. Tā es esmu mēģinājis to darīt. Efekts sevišķi nebija no tā visa. Tāpat, ja ābols ir iebojāts, viņš sabojājas arī tajā.”

Lai āboli glabātos pēc iespējas ilgāk, svarīgi tos novākt veselus un uzglabāt piemērotos apstākļos. Taču Eglons Brūns norāda — ievestajiem āboliem nereti ir pavisam cita izturība, un pēc to izskata iespējams pamanīt, ka tie nav šā gada raža.

Eglons Brūns, augļkopis, selekcionārs: “Ja es redzu tirgū piecus, šešus tirgotājus ar vienādiem augļiem, tad man nav jājautā. Vai, ja es redzu, ka ražas laikā ir pērnie augļi, to es redzu pēc sakaltušiem kātiņiem.”

Augļkopis uzskata, ka Latvijā priekšroka būtu jādod vietējiem āboliem. Īpaši svarīgi, viņaprāt, ir bērniem skolās nodrošināt pēc iespējas tīrāku pārtiku.