Kāpēc Miķeļdienā sivēnu sauca par Miķelīti?

Rudens raža, amatnieku darinājumi un paaudžu paaudzēs saglabātas tradīcijas. Rēzeknē jau vairāk nekā 20 gadus aizvadīts Miķeļdienas gadatirgus. Līdzās ierastajiem tirgotājiem šogad īpaša vieta atvēlēta arī gurķiem, apmeklētājiem šogad bija iespēja gan iepazīt senās Miķeļdienas paražas, gan piedalīties īpaši šā gada svētkiem izraudzītā godināšanas tradīcijā.

Šogad Miķeļdienas gadatirgus pulcējis vairāk nekā 185 tirgotājus. Tas ir pārtapis jau par starptautisku pasākumu, jo līdzās vietējiem amatniekiem pulcējās arī tirgotāji no Lietuvas un Igaunijas.

Foto: Latgales reģionālā televīzija

“Katru gadu mūsu Miķeļdienas gadatirgū tiek godināts kāds dārzenis. Šogad tas ir slavenais lielais vasaras gurķis. Tā kā gurķu sezona jau ir beigusies, tad mēs gurķu saimnieces aicinām uz gurķošanos, nesot konservētus gurķus, mazsālītus, sālītus, kā kurai saimniecei šogad tas ir sanācis,” skaidro Rēzeknes Tūrisma attīstības centra tūrisma informācijas konsultante Gunta Grabuste.

Miķeļdienas svinībās tiek atgādināts arī par svētku senajām tradīcijām. Latviešu gadskārtā rudens ražas svētki iezīmēja ražas novākšanas laika noslēgumu, kad pēc padarītajiem lauku darbiem tika klāts arī svētku galds.

“Es neesmu dzirdējis nevienu sivēnu Miķeli. Nu, kā tad neesi dzirdējis? Visi saimnieki ap Jurģiem nopērk tirgū sivēnu. Viņi zina, ka ap Miķeļiem būs jāklāj bagāts galds, un līdz Miķeļiem viņi šo sivēnu labi nobaro. Un tādu sivēnu, kādu nokauj uz Miķeļiem, sauc par Miķelīti,” dalās gurķu godināšanas pasākuma vadītāji Miķeļu Anniņa un Gurķu Miķelis.

Rudens gadatirgus tirgotājiem ir arī iespēja vienuviet parādīt sezonas laikā paveikto. SIA “Plašumi” ar biškopību nodarbojas vairāk nekā 15 gadus, bet saimniecībā šobrīd ir vairāk nekā simt bišu saimju. 

“Tu visu vasaru strādā, strādā, un tirgus ir kā atskaites punkts, kad visi sabrauc ar visu, ko pa vasaru saražojuši. Ievācam ziedputekšņus, bišu maizi gatavojam. Tas produkciju klāsts aug ar gadiem,” stāsta SIA “Plašumi” saimniece Gunta Silkāne.

Miķeļdienas piedāvājums gan neaprobežojas ar rudens ražu un pārtikas produktiem. Šogad vien stādus uz Rēzekni atveduši vairāk nekā 30 tirgotāji, piedāvājot gan augļu un ogu, gan dekoratīvos augus. 

“Pēdējos gados hortenzijas ir tās, kas dominē pieprasījuma ziņā. Mēs paņēmām tikai daļu, trešdaļu no tā, kas mums ir kokaudzētavā, bet tās, kas būtībā ir vairāk pieprasītākās,” stāsta  stādaudzētavas Baltezers saimnieks Varis Kazaks.

Starp tirgotājiem ir arī Latgales amatnieki. Podniekam Jumim Ušpelim keramika ir ģimenes amats, viņš pārstāv jau septīto Ušpeļu keramiķu paaudzi. 

“Pārdošana vairāk ir komunikācija ar cilvēku. Vienkārši parunāties. Dažkārt ir otrajā līmenī, papriekšu papļāpāt un tad jau tikai kaut ko notirgot,” stāsta  podnieks Jumis Ušpelis.

Vairāk nekā divdesmit gados gadatirgus Rēzeknē izaudzis par nozīmīgu satikšanās vietu, gan vietējiem, gan pilsētas viesiem, un būtīska ir tradīciju nešanu tālākās paaudzēs.