Kas ir Sēlija – atbildi uz šo jautājumu savos darbos meklējuši 12 mākslinieki, kuru veikums šobrīd skatāms izstādē “Kanons” Jēkabpils Vēstures muzeja brīvdabas nodaļā “Sēļu sēta”. Katram autoram dots viens uzdevums – parādīt savu personīgo Sēlijas kultūras kanonu. Izstādē satiekas dažādi mākslas žanri, un arī pašu autoru saikne ar kultūrvēsturisko novadu ir atšķirīga.
“Mēs apzinājām tādus cilvēkus, kuri ir vai nu cēlušies no kādiem šeit Sēlijas novadiem, kuri ir dzīvē tālāk aizklīduši vai arī ieklīduši Sēlijā un palikuši šeit uz dzīvi. Negribējām, lai ir tikai viena veida mākslas darbi,” atklāj projekta “Sēlijas dekoratīvi lietišķās mākslas izstāde “Kanons”” vadītāja Ieva Svarāne.
Māksliniekiem nebija noteikts, kādam jāizskatās sēliskumam. Kādam tas atklājas dabā un bērnības atmiņās, citam – senajās rotās, cilvēku raksturā vai vietējā dzīves ritmā. Darbus saliekot vienkopus, atklājusies arī negaidīta līdzība – izstādē dominē vienota krāsu gamma, lai gan autori par to iepriekš nebija vienojušies.
“Bērnība man pagāja pie meža, tāpēc ir vilks. Mūsu pusē, Slates pusē, kur es esmu dzimusi un augusi, bija tāda zāle, kuru sauc par vilkamatu. Tas sēlis manā izpratnē ir tāds nevaldāms, bet arī mazliet vēss un pelēcīgs, bet ar savu raksturu,” uzskata Ieva Svarāne.
Sēlijas mantojuma izzināšana mākslā nav sākusies tikai ar šo izstādi. Pērn projektā “Ķiermeļu mantojums” tika veidoti trauki pēc vēsturiskiem paraugiem, pētot, ko par Sēliju iespējams izstāstīt caur konkrētām senatnes liecībām. Šoreiz vēsturiskais paraugs vairs nav sākumpunkts – tā vietā katrs autors meklējis savu personīgo Sēliju.
Podniecei Andai Svarānei šī saikne ir arī ģimenes stāsts. “Sēlijā dzīvo jau mūsu ģimene piecās paaudzēs un viss sēliskais ir iekšā,” teic Anda Svarāne. “Mans darbs tapa nedomājot, jo vienkārši roka darīja un prāts veda uz priekšu, un tur iegūlušās atmiņas, jo mēs, sēļi, esam purva tauta un kas notiek – iet ogās.”
Savukārt rotu māksliniecei Artai Lindmanei Sēlija nav dzimtā puse, tādēļ piederību tai viņa meklējusi vidē, cilvēkos un senajās rotās. Vēsturiskie paraugi nav kopēti – tie pārtapuši mūsdienīgās rotās. Tapuši arī auskari, kurus iespējams kombinēt gan ar tautastērpu, gan ikdienas apģērbu.
“Es esmu kurzemniece, Sēlija nav manās asinīs un, ja Sēlija nav mana identitāte, tad man ir jāmeklē piederība, jo es šeit dzīvoju,” saka Arta Lindmane. “Te arī ir stāsts, ka paši sēļi, kas ir tagad, paši sevi tikai šobrīd apzinās.”
“Kanons” Jēkabpilī būs skatāms līdz 31. oktobrim, bet pēc tam izstāde dosies ārpus Latvijas – 6. novembrī to atklās Rokišķu novada muzejā Lietuvā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |