Četrdesmit gadus pēc pirmās Latvijas Sarkanās grāmatas izdošanas šodien atvēršanas svētkus piedzīvoja Latvijas Sarkanās grāmatas trešais izdevums. Jaunajā grāmatā sešos sējumos apkopoti jaunākie dati ne vien par apdraudētām un gandrīz izzudušajām sugām, bet arī par tām, kurām riska novērtēšanai datu ir par maz. Latvijas Sarkanā grāmata ir reģistrs, kurā apkopoti dati par Latvijā reti sastopamiem un apdraudētiem augiem, sēnēm un dzīvniekiem.
Latvijas Universitātes Zinātņu mājā šodien galvenā bija ilgi gaidītā Latvijas Sarkanā grāmata, kas sastāv no sešiem sējumiem, kuros iekļauti 1069 dažādu sugu apraksti. Savas jomas eksperti pie grāmatas strādāja četrus gadus, no kuriem divus aizņēma grāmatā iekļauto sugu vērtēšana.
Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus: “Putnu sējumā ir daudz lietu, kas ir atšķirīgas no iepriekšējās Sarkanās grāmatas. Galvenokārt tāpēc, ka ir mainījusies informācijas pieejamība. Mūsu zināšanas par šīm sugām ir mainījušās, un ir mainījušies arī kritēriji kā mēs nosakām to, kuras sugas ir apdraudētas.”
Jaunajā Sarkanajā grāmatā iekļauti apraksti ne vien par apdraudētām un gandrīz izzudušajām sugām, bet arī par tām, kurām riska novērtēšanai datu ir par maz, stāsta bioloģe un grāmatas latviešu valodas redaktore Vija Znotiņa.
“Tur ir arī tādi augi, par kuriem trūkst dati. Viņi nav aizsargājami. Par viņiem vienkārši jānoskaidro. Visiem ir uzmanīgi jāskatās, lai saprastu, cik daudz mums viņu ir. Vai viņi ir aizsargājami, vai viņu ir pilnas malas,” viņa skaidro.
Vija Znotiņa visus jaunos sējumus jau izlasījusi, jo šajā projektā viņas uzdevums bijis meklēt kļūdas, tomēr tas nebūšot iemesls, lai nelasītu vēlreiz: “Man bija liels prieks atrast daudz kļūdu. Tas ir tā kā iet uz mežu sēnēs. Ir taču patīkami atrast ļoti lielu sēni.”
Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļaujamais sugu saraksts pirmoreiz tika apstiprināts 1980. gadā, bet drukātā veidā grāmata izdota 1985. gadā. Šodien līdzās vēsturiskajai grāmatai stāvošā jaunā Latvijas Sarkanā grāmata pēc skaita ir trešais izdevums.
Dabas aizsardzības pārvaldes projektu koordinators Jēkabs Dzenis: “No 1996. gada līdz 2003. gadam tika izdots otrais izdevums piecos sējumos, bija plānots, ka tāpat kā šodien tie būs seši sējumi, bet dažādu apstākļu dēļ sējums par sūnām netika izdots. Ir valstis, kur ir noteikts, ka reizi desmit gados vai reizi piecpadsmit gados ir šāds visaptverošs vērtējums jāveic. Tas noteikti būtu jāizskata arī Latvijas gadījumā, jo divdesmit gadi ir ārkārtīgi liels laika posms, un informācija noveco.”
Latvijas Sarkanajai grāmatai nav juridisks spēks, tomēr tās izstrādātāji cer, ka apkopoto informāciju ņems vērā zemju īpašnieki, apsaimniekotāji un politikas veidotāji, tādējādi veicinot šo sugu saglabāšanu. No rītdienas visiem interesentiem grāmata būs skatāma Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas centros un Latvijas Nacionālajā bibliotēkā.