Sāk darbu pie jauna Rāznas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna

Turpmāko teju divu gadu garumā taps jauns Rāznas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns. To izstrādās Daugavpils Universitāte. Nupat notikušas pirmās sanāksmes ar Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas novada iedzīvotājiem, lai informētu par dabas aizsardzības plāna izstrādes procedūru. Lai arī vēl nav skaidrs, vai un kā jaunais plāns ietekmēs saimniecisko darbību, iedzīvotāji jau pauda bažas par iespējamiem ierobežojumiem.

Jauns Rāznas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāns jāizstrādā līdz nākamā gada rudenim. Šajā nedēļā Rēzeknes, Krāslavas un Ludzas novadā notika plāna izstrādes uzsākšanas sanāksmes. Vienā no tām, Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, uz sanāksmi bija ieradies kupls skaits vietējo iedzīvotāju, kuri pauda bažas par dabas aizsardzības plāna ietekmi uz saimniecisko darbību, gan ierobežojumiem kopumā.

Foto: Latgales reģionālā televīzija

“Plāns ir vajadzeigs, bez šaubom, bet lai jis byutu pakuortuots arī īdzeivuotuoju vajadzeibom, lai tys cylvāks ari byutu vierteiba dobys teritorejai. Lai arī nuokamam paaudzem grybātūs te dzeivuot, lai mozuok byutu arī šū biotopu īruobežuojumu. Lai jī byutu, nu, kaut kur sabalansieti, bet, nu, na tikai, ka myusim aplīk un īruobežoj. Un leidz ar tū myusim jau izaug tuos taidys napatykys varbyut pret tū vysu, varbyut, ka mes, nu, naasom tik daudz informieti,” pēc sanāksmes dalījās Rēzeknes novada Kaunatas pagasta iedzīvotāja Aija Kuzminska.

(LV tulk. “Plāns ir vajadzīgs, bez šaubām, bet lai tas būtu pakārtots arī iedzīvotāju vajadzībām, lai tas cilvēks arī būtu vērtība dabas teritorijā. Lai arī nākamām paaudzēm gribētos te dzīvot, lai mazāk būtu arī šo biotopu ierobežojumu. Lai tie būtu, nu, kaut kur sabalansēti, bet ne tikai, ka mūs apliek un ierobežo. Un līdz ar to mums jau izaug tāda nepatika varbūt pret to visu, varbūt, ka mēs citreiz neesam tik daudz informēti.”)

“Saprūtu, ka plāns ir juoizstruodoj, laiks ir īdūts, bet nav izpratnis, kū mes tī vēļ darēsim, kū mes panuoksim, un cik lelā mērā mes varēsim ītekmēt tū vysu. Myusim, prūtams, svareiga vierteiba, kai ite varē dzierdēt, ir cylvāks, ja. Taitod na jau tī biotopeni tik ļūti varbyut, ja, ka navaram nikuo ceļt nikur, kartupeļus rakt. Es gaideju, ka cylvāki jau varēs īpazeitīs taidā tā lelā daudzmoz mārā ar tū, kas varbyut ir jau tai kai izstruoduots, i mes jau varātu īpazeitīs, izlasēt, un šeit jau diskutēt varbyut,” tā Rēzeknes novada Čornajas pagasta iedzīvotāja Santa Viša-Gaisiņa.

(LV tulk. “Saprotu, ka plāns ir jāizstrādā, laiks ir iedots, bet nav izpratnes, ko mēs vēl darīsim, ko mēs panāksim un cik lielā mērā mēs varēsim ietekmēt to visu. Mums, protams, svarīga vērtība, kā te varēja dzirdēt, ir cilvēks. Tātad, ne jau tie biotopiņi tik ļoti varbūt, ka nevaram neko celt nekur, kartupeļus rakt. Es gaidīju, ka cilvēki jau varēs iepazīties lielā daudz maz mērā ar to, kas varbūt ir jau tā kā izstrādāts, un mēs jau varētu iepazīties, izlasīt un šeit jau diskutēt varbūt.”)

Tikmēr plāna izstrādātāji – Daugavpils Universitātes pārstāvji – uzsver, ka šis ir tikai sākums un sanāksmēm ir informatīvs raksturs par Rāznas Nacionālā parka dabas aizsardzības plānu kā tādu.

“Viena – mežsaimniecības joma un meža biotopi; zālāji lauksaimniecības grupā vai, pieņemsim, ūdeņi un zivsaimniecības problemātika, tāpat tūrisms, ainava un kultūrvēsture, kas būs kā atsevišķa grupa. Tās diskusiju grupas, kas būs, tur viņās ir konkrēti problēmu jautājumi un tur viņi visdrīzāk arī sadzirdēs kaut kādas atbildes un progresu. Jo tur mēs skatīsim konkrētus priekšlikumus un iespējamos risinājumus, kā to var sabalansēt starp dabas vērtībām un šīm te saimnieciskajām interesēm,” informēja Daugavpils Universitātes vadošais pētnieks Uldis Valainis.

Foto: Latgales reģionālā televīzija

Vienlaikus iedzīvotājiem jārēķinās, ka dabas aizsardzības plāna prioritāte ir dabas un kultūras vērtību saglabāšana.

“Iedzīvotāju bažas ir saprotamas, jo viņiem ir šie apgrūtinājumi. Un diemžēl, šie kompensējošie pasākumi, apjoms, es domāju, naudiskā izteiksmē, viņš droši vien nav pietiekams, lai iespējamo ieguvumu no saimnieciskajām lietām, apsaimniekojot savu īpašumu, varētu dabūt krietni lielāku. Tur, kur nav pretrunas un ietekmes uz šīm dabas aizsargājamām vērtībām, tad arī tiek ņemti vērā šie sabiedrības ierosinājumi,” atklāja Uldis Valainis.

Plānots, ka pirmā Rāznas Nacionālā parka dabas aizsardzības plāna redakcija tiks publiskota šī gada decembrī. Tam sekos sabiedriskā apspriešana.