Jūrkalnes stāvkrasts ir viena no skaistakajām Baltijas jūras piekrastēm Latvijā, šeit krasts sasniedz līdz 20 m augstumu, tomēr katru pavasari vietējie iedzīvotāji ar bažām dodas skatīties, cik un kādu krasta gabalu jūra atkal ir atņēmusi sauszemei. Šī krasta erozija esot neapturams process, skaidro ģeologi, un arī šogad janvārī vietējie rāda vietas, kur vairāki metri iegruvuši jūrā. Šo processu veicinājusi arī siltā ziema. Nogruvumu tipa stāvkrasts – tieši tā ģeologi sauc šo skaito piekrasti, ko gadu no gada maina rudens vētras un siltās ziemas. Kurzemē krasta erozija visvairāk ir novērojama pie Jūrkalnes.
No krasta kraujas uz pludmali vairākās vietās ved kāpnes, kas jau daudz reižu ir atjaunotas, jo spēcīgu vētru laikā atsevišķās vietās krasts mainās līdz pat vairākiem metriem gadā.
Visspilgtākā Baltijas jūrai Latvijas teritorijā ir stāvkrasta josla, kas sākas uz ziemeļiem no Pāvilostas. Šeit vidēji līdz 15 m augsto stāvkrastu sašķeļ nelielas upītes. . Zvejniekiem šeit ir grūti piekļūt jūrai, visvairāk par krastu priecājas tieši tūristi. Tūrisma uzņēmējdarbība Jūrkalnē uzsākta ne tik sen – vien 1990. gadu vidū, jo pirms tam šī bija Padomju savienības rietumu robeža, tātad apmeklējumiem slēgtā zona. Vietējie savu piekrasti mīl un pēc ziemas arī cenšas sakopt.
Ēriks, Jūrkalnes apmeklētājs: “Ir, kam būs vienalga, bet ir kas savāks aiz sevis. Jūs tā nedarītu?”
Kristīne: “Tie, kas blakus dzīvo, tie šo vietu varbūt vairāk pieskata. Tie, kas atbraukuši kā ciemiņi tie varbūt ne vienmēr ievēro, jo visas tās pudeles- tās nav mūsējās. Tur neviens nav depozīts, tās visas ir ārzemju, iespējams, no kuģiem.”
Šī siltā ziema priecēja ar patīkamu gaisa temperatūru, tomēr stāvkrastā nesasalusi augsne izskalojas vairāk, nekā bargas ziemas gados, skaidro ģeologi.
Juris Lapinskis: “Bez šaubām, silts laiks ziemā mūsu platuma grādos noskalo krastu straujāk. Nav ledus jūrā un nav krastā izveidojies sasalums, kas tādās īstās ziemās mazliet pasargā no viļņu iedarbības.”
Kopumā Latvija ik gadu zaudē zaudē vairākus hektārus zemes, savukart kaimiņi igauņi un skandināvu valstis mazliet, bet zemi iegūst jūrai atkāpjoties. Tikmēr mežonīgās dabas baudītāju ceļš šajās nedēļās ved uz Jūrkalni, lai sociālajos tīklos dalītos ar neparasti skaista un mežonīga krasta fotogrāfijām.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |