Ogrēniete Inese šogad savā dārzā nevar sūdzēties par ābolu trūkumu – ābeles devušas tik bagātīgu ražu, ka jādomā, ko ar to visu iesākt. Kā pati saka – āboli esot kā no pārpilnības raga.
Inese, ogrēniete: “Mēs te dzīvojam jau vairākus gadus, un pagājušais gads bija vienīgais, kad nebija, bet šogad ir visizteiksmīgākais un bagātākais gads, un tiešām āboli ir tādi veseli, kvalitatīvi, garšīgi, sulīgi.”
Taču bagātīga raža nozīmē arī rūpes – āboli jānovāc teju katru dienu un tad vēl jādomā, kur tos likt. Ineses dārzā šobrīd daļa ražas pārtop sulā.
“Jau ir dažas ābeles, kuras ir tukšas, āboli jau ir izspiesti, dažās vēl joprojām ir ābolīši. Mēs arī esam iedevuši kaimiņiem izspiest, vecākiem. Žēl tos kaut kur atstāt, lai viņi sapūst un pilnīgi aiziet bojā,” stāsta Inese.
Bet tas, ko norāda Inese un arī citi saimnieki, nereti āboli, kas ir sapuvuši, tiek nogādāti uz mežu. Bet izbrīnu rada fakts, ka šāda rīcība gan īsti neesot atbalstāma. Dabas aizsardzības pārvalde neiesaka ābolus vest uz mežu, jo kopā ar dārza ražu mežā var nonākt nevēlami organismi.
Dabas aizsardzības pārvaldes vecākā valsts vides inspektore Fanija Šica: “Mums nav jāienes mežā it nekas, ieskaitot ābolus. Sevišķi, ja tas ir priežu sils, kur ir liesa augsne un trūcīga barības vielu ziņā. Nevajadzētu ienest barības vielas, jo tas būtiski maina ekosistēmu. Tas grauj ekosistēmu, jo, ja jābūt mežam ar trūcīgu augsni un tur parādās liekas barības vielas, tad balto ķērpju un sūnu vietā, kur mēs laisījām baravikas citu gadu, tagad būs lieli lakstaugi – nātres varbūt, balzamins, spriganis, varbūt zeltslotiņas, varbūt vēl kaut kas no dārza. Esmu redzējusi Silciema mežā augošus ķirbjus un tomātus.”
Turklāt arī arguments, ka āboli tiek vesti mežā, lai pabarotu dzīvniekus, arī neesot pietiekams iemesls šādai rīcībai, jo tam sekas var būt daudz nopietnākas – cilvēka piedāvātā barība var mainīt savvaļas dzīvnieku dabisko uzvedību.
Fanija Šica: “Mēs pieradinām stirnas un briežus pie āboliem, viņi iepazīstas ar āboliem, un tam, kurš izber ābolus mežā, ir jārēķinās ar to, ka tāds briedis, zīdītājs, gudrs dzīvnieks, iemācīsies, ka ābols ir garšīgs un ļoti lēta barība, un viņam ir laba oža. Briezis sajutīs, kur tie āboli ir, un nāks iekšā dārzā, ēdīs tos ābolus no dārza. Kad viņam apniks āboli, viņš ēdīs arī bietes, racēņus, un tad cilvēki paliek dusmīgi, ka briedis kāpj pāri dārza sētai un apēd visu, kas dārzā aug.”
Tātad āboliem, kas pašiem vairs nav vajadzīgi, vieta nav jāmeklē mežā. Tos var kompostēt savā īpašumā vai arī noskaidrot pašvaldībā, kur pieejami bioatkritumu konteineri un pieņemšanas laukumi.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |