Degvielas cenas sasniegušas vēl nepiedzīvotus apmērus, radot uztraukumu autovadītāju un uzņēmēju vidū. Eksperti skaidro, ka to ietekmē situācija globālajos tirgos, kā arī militārie konflikti pasaulē. Tikmēr politiķi spriež par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšanu degvielai, bet eksperti brīdina – tas nebūs ilgtspējīgs risinājums.
Degvielas cenas uzpildes stacijās turpina kāpt teju ikdienas, un litrs dīzeļdegvielas jau maksā krietni vairāk par diviem eiro.
Bankas “Luminor” galvenais ekonomists Pēteris Strautiņš pašlaik notiekošo salīdzina ar krīzi, kas sākas lēnām un pamazām, bet tās sekas ekonomikā parādās daudz straujāk, nekā sabiedrība spēj to aptvert. Vērtējot situāciju tirgū, ekonomists norāda, ka piepildījušās pavasarī izteiktās bažas.
“Kopš marta bija bažas, ka naftas produktu cenas aizies kosmosā. Tagad kaut kas līdzīgs kosmosam notiek. Tā ir. Nafta maksā ap 100 dolāriem par barelu, kas būtu daudz, bet nekas traks. Bet ir milzīga starpība starp naftas un naftas produktu cenām. Tātad produkti maksā vēl varbūt divreiz dārgāk. Kaut normāla starpība būtu 20%, varbūt 15%,” skaidro Pēteris Strautiņš.
Šāda situācija izveidojusies, jo militāro konfliktu dēļ pasaulē ir sarukušas naftas produktu pārstrādes jaudas. Aizvien pieaugošās degvielas cenas vistiešāk ietekmē kravu pārvadājumus un citas no šī resursa atkarīgas nozares. Strautiņš uzsver, ka gala rezultātā par visu tik un tā samaksās patērētāji.
“Naftas produkti tuvākajā laikā lētāki nekļūs. Tas ir pilnīgi skaidrs. Un šajā gadījumā nav ātra un laba risinājuma,” atzīst ekonomists.
Tikmēr Ekonomikas ministrija ir aprēķinājusi, ka PVN samazināšana no 21% uz 12% cenu dīzeļdegvielai varētu mazināt par aptuveni 15 centiem. Tomēr nav garantiju, ka šis nodokļu likmes samazinājums tiešām pilnā apmērā atspoguļosies degvielas uzpildes stacijās. Turklāt būtiska nianse slēpjas faktā, ka uzņēmēji un lauksaimnieki PVN jau tagad atskaita kā priekšnodokli. Līdz ar to viņu izmaksas nemaz nesaruks, un spiediens uz preču un pakalpojumu cenām saglabāsies, bet valsts budžetam mēnesī secen ies aptuveni 6,3 miljoni eiro.
Pēteris Strautiņš šādu valsts iejaukšanos vērtē ļoti kritiski: “Tādā veidā būtībā Latvijas valsts netieši maksā naftas ražotājiem, mazinot [izmaksas] naftas ražotājiem vai naftas pārstrādātājiem vai transportētājiem, vai šo te karu veicinātājiem, palīdzot viņiem izbēgt no savas rīcības sekām. Līdz ar to droši vien, ka naftas produkti turpinās būt ļoti dārgi, un es pieļauju, ka šajā brīdī tas nebūtu ilgtspējīgs risinājums Latvijas valstij uzņemties kādu daļu no starpības uz sevi.”
Ekonomists paredz, ka priekšvēlēšanu gaisotnē būs dzirdami ne mazums partiju solījumi par nodokļu likmes samazināšanu degvielai, bet tas var atstāt pamatīgu ietekmi uz jau tā saspringto situāciju valsts budžetā. Pašlaik vienīgais ilgtermiņa risinājums ir pāriet uz transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar elektrību, taču ir skaidrs, ka autoparka nomaiņa nav nedz ātrs, nedz vienkāršs process.