Koks, kas dod spēku – Mazzalves ozols Eiropas konkursā

Jau piekto gadu norisinās konkurss “Eiropas Gada koks Latvijā”, kurā var pieteikt jebkuru koku ar kādu interesantu un aizraujošu stāstu. Šogad konkursam nodoti 13 stāsti no dažādām Latvijas vietām. Tai skaitā, arī trīs no Aizkraukles novada. Viens no kokiem atrodas Mazzalves pagastā pie Ērberģes muižas. 

Zeltīte Odiņa, Aizkraukles novada pašvaldības Neretas apvienības vadītāja vietniece, stāsta: “Viņš savu skaisto vainagu pleš pie Mazzalves pamatskolas. Šeit viņš sagaida visus skolēnus, skolas viesus, protams, tūristus. Un ļoti daudzi Mazzalves pagastu, Ērberģi, tieši atpazīst pēc šī varenā ozola.”

Šī ir tikai daļa no Mazzalves pagasta ozola stāsta. Tas ir viens no pagasta dižkokiem. Un kā vēsta vietējie, pastāv iespēja, ka koku ir iestādījis pats barons, kurš saimniekojis blakus esošajā muižā, kur šobrīd atrodas Mazzalves pamatskola. 

Zeltīte Odiņa, Aizkraukles novada pašvaldības Neretas apvienības vadītāja vietniece: “Senos laikos razbainieki esot kāpuši no skolas, muižas, tās balkoniņa pa zariem un kāpuši lejā. Tad esot likts apzāģēt zarus, lai zēni nevar šīs blēņas darīt.”

Mazzalves ozols pie Ērberģes muižas.

Mazzalves pagasts ir pazīstams ar daudziem dižkokiem. Taču tieši šis ozols izvēlēts, lai rotātu vāku grāmatai, kurā apskatāmi visi varenie Mazzalves pagasta koki. Tāpat šo ozolu vietējie iedzīvotāji iesaukuši par labo auras koku. Un par to jau radušies arī ticējumi. 

“Sievietēm jāpiespiežas labajā pusē ar muguru un vīriešiem attiecīgi kreisajā pusē ar krūtīm. Un, tad iegūs šo labo enerģiju. Tad, šeit, ja tā paskatās, šeit ir sievietes figūra. Tur augšā ir seja, šeit ir izvirzītas krūtis, gurni un mati pa vienu pusi un pa otru pusi. Ja mēs aizejam otrā pusē, tur mums atkal ir dabas veidots pulkstenis,” skaidro Aizkraukles novada pašvaldības Neretas apvienības vadītāja vietniece.

Šādi vēl 12 interesanti koku stāsti izlasāmi konkursa balsojumā “Eiropas Gada koks Latvijā”. Tajā apskatāmas fotogrāfijas ar kokiem, kas izceļas ar kādu stāstu, izmēru, vecumu un citām īpašībām. Šāds konkurss Latvijā ieviests salīdzinoši nesen. Savukārt Eiropā – jau kopš 2002. gada.

Arnis Muižnieks, viens no konkursa organizatoriem, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs, stāsta: “Tā ir iespēja mūsu valsti popularizēt Eiropā, jo šis tiešām ir Eiropas konkurss, kur katrā valstī balsojumā uzvarējušais koks tiek izvirzīts vēl vienai balsošanai, kas jau notiek Eiropas līmenī. Un tur jau arī citi valstu cilvēki iepazīstas ar tām vērtībām, kādas ir mūsu valstī.”

Organizatori gan norāda, ka līdz šim neviens koks Latvijā nav uzvarējis Eiropas konkursā. Pie vainas varētu būt konkursa noteikumi, ka par kokiem balso iedzīvotāji. Taču katrā valstī to skaits diezgan lielā mērā atšķiras. Taču arī lokāli pirmās trīs vietas nepaliek nepamanītas. 

Arnis Muižnieks, viens no konkursa organizatoriem, Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs: “Uzvarētāju koks saņem speciālu uzmanību. Tur tiek novietota arī plāksnīte, kas apliecina, ka šis koks ir uzvarējis. Tur, ja nepieciešams, ir arī kāda arborista pakalpojumi, kas tālāk tiek veikti, lai šo koka stāvokli uzlabotu, un par šo koku uzzina arī vairāk cilvēku.”

Organizatori arī norāda, ka šogad īpaši priecē, ka pieteiktie koki pārsvarā nav tikai ozoli, kā bija ierasts iepriekšējos gadus. 

Par Eiropas gada koku var balsot līdz 15. novembrim mājaslapā eiropasgadakoks.lv.