Latvijas Aviācijas arodbiedrība (LAA) ir vērsusies Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar lūgumu izmantot likumā paredzētās tiesības un pagarināt termiņu no 30 līdz 60 dienām, pēc kura Latvijas nacionālā aviokompānija “airBaltic” drīkst sākt kolektīvo atlaišanu, informēja LAA.
Arodbiedrības vērtējumā līdz šim nav nodrošināta Darba likumā un Eiropas Savienības (ES) direktīvā prasītā informācija un konsultācijas pēc būtības. “airBaltic” publiski paziņojusi, ka darbinieku skaita samazināšana var skart 500 līdz 700 no aptuveni 3000 uzņēmuma darbiniekiem Rīgā, Tallinā un Viļņā. LAA pārstāv vairāk nekā 30% “airBaltic” pilotu un vairāk nekā 30% salona apkalpes locekļu, kā arī citus uzņēmuma darbiniekus.
LAA norāda, ka Darba likums paredz, ka izņēmuma gadījumos NVA var pagarināt kolektīvās atlaišanas termiņu līdz 60 dienām, par to rakstveidā paziņojot darba devējam un darbinieku pārstāvjiem divas nedēļas pirms sākotnējā termiņa beigām. No Igaunijas atbildīgās iestādes LAA uzzinājusi, ka “airBaltic” iesniegumu iesniedza šā gada 29. septembrī, vienlaikus kā Latvijā. NVA Latvijā lēmums jāpieņem līdz 15. oktobrim.
Arodbiedrībā atzīmē, ka konsultācijās parakstīta vienošanās par vienu kopīgu pilotu sarakstu visām trim bāzēm – Latvijā, Lietuvā un Igaunijā -, lai neviens pilots netiktu nostādīts nelabvēlīgākā situācijā savas darba vietas dēļ.
“airBaltic” un LAA ir kopīgs mērķis būtiski samazināt atlaižamo darbinieku skaitu. LAA turpina aicināt uzņēmumu vienoties par alternatīviem risinājumiem, tostarp brīvprātīgu nepilnu darba laiku, ilgākiem bezalgas atvaļinājumiem, pilnvērtīgu brīvprātīgas aiziešanas piedāvājumu, kā arī aviācijas nozares standartiem atbilstošām atkārtotas pieņemšanas darbā garantijām.
LAA informē, ka ir vairāki trūkumi, kuru dēļ NVA būtu jāpagarina atlaišanas sākšanas termiņš, tostarp arodbiedrība par paziņojumu NVA uzzināja no medijiem. Darba likums nosaka, ka paziņojuma norakstu darba devējs nosūta arī darbinieku pārstāvjiem. LAA par paziņojuma iesniegšanu uzzināja no plašsaziņas līdzekļiem 5. oktobrī, bet norakstu saņēma 7. oktobrī, vairāk nekā nedēļu pēc iesniegšanas. Vēl 1. oktobrī un 2. oktobrī, kad LAA tieši jautāja, kad plānots iesniegt paziņojumu NVA, uzņēmums atbildi nesniedza.
Tāpat LAA min, ka nav sniegta likumā prasītā rakstveida informācija. Kopš 3. septembra LAA rakstiski un konsultāciju sanāksmēs pieprasīja informāciju par atlaižamo darbinieku skaitu un kategorijām, darba vietu skaitu katrā bāzē, parasti nodarbināto darbinieku skaitu kategorijās un atlases kritēriju metodoloģiju. Daļu informācijas LAA ieguva tad, kad 7. oktobrī saņēma NVA paziņojuma norakstu.
“airBaltic” paziņojums NVA LAA vērtējumā neatbilst vairākām Darba likumā noteiktajām prasībām, tāpēc arodbiedrības ieskatā tas būtu jāpapildina vai jāiesniedz atkārtoti.
LAA ir piekritusi parakstīt konfidencialitātes vienošanos un neizpaust atlaižamo darbinieku skaitļus, līdz tiks pabeigtas konsultācijas. Arodbiedrība uzsver, ka konfidencialitāte neaizstāj darba devēja pienākumu laikus un rakstveidā sniegt arodbiedrībai likumā noteikto informāciju.
Vienlaikus LAA uzsver, ka par vairākām darbinieku grupām konsultācijas nav notikušas vai nav pabeigtas. LAA atzinīgi vērtē 1. oktobrī parakstīto vienošanos, kas pilotiem atrisina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas jurisdikcijas piemērošanas jautājumu. Tomēr salona apkalpes izvērtēšanas pamatjautājums, vai būs viens kopīgs saraksts, joprojām tiek apspriests.
Konsultācijas sākās 3. septembrī, kad arodbiedrībām tika prezentēts biznesa plāns, un sākotnēji notika tikai par pilotiem un salona apkalpi, bet konsultācijas par citām darbinieku grupām plānots sākt oktobra vidū. LAA ir aicinājusi uzņēmumu neradīt nevajadzīgus riskus, sašaurinot salīdzināmo darbinieku kategorijas vai izmantojot subjektīvus izvērtēšanas kritērijus.
Tāpat LAA atzīmē, ka individuālās sarunas plānotas pirms konsultāciju beigām. Saskaņā ar darbiniekiem sniegto informāciju individuālās sarunas sāksies oktobra vidū, bet lidojumu personāls individuālo informāciju saņems novembra pirmajā nedēļā.
LAA valdes priekšsēdētāja Dace Kavasa pauž, ka arodbiedrība neiebilst tam, ka uzņēmumam ir jāpielāgojas jaunajam biznesa plānam. “3. septembrī mums prezentētais “airBaltic” tīkls vieš cerību, ka tas ne tikai padarīs darbību efektīvāku, bet arī uzlabos gaisa kuģu apkalpju darba apstākļus, sevišķi darba grafikus. Mēs iestājamies par to, lai jebkāda reorganizācija, tostarp kolektīvā atlaišana, notiktu likumīgi un godīgi pret katru darbinieku. Konsultācijas nav formalitāte – likums prasa, lai arodbiedrība saņemtu informāciju rakstveidā un laikus, lai varam piedāvāt risinājumus un samazināt atlaižamo skaitu,” min Kavasa.
Tāpat viņa uzsver, ja kolektīvās atlaišanas procedūra netiek ievērota, tas var būt pamats apstrīdēt katru individuālo uzteikumu. Termiņa pagarināšana dod iespēju trūkumus novērst, un tas ir gan darbinieku, gan uzņēmuma interesēs.
Tāpēc LAA lūdz NVA pagarināt termiņu, pirms kura “airBaltic” drīkst sākt kolektīvo atlaišanu, līdz 60 dienām. Tāpat pieprasīt no “airBaltic” likumā noteikto informāciju, kas paziņojumā nav ietverta, izmantot termiņu risinājumu meklēšanai, tai skaitā organizējot NVA, “airBaltic” un darbinieku pārstāvju tikšanos. Vienlaikus LAA lūdz norādīt “airBaltic”, ka paziņojuma noraksta nosūtīšana darbinieku pārstāvjiem ir obligāts pienākums, ko nevar padarīt atkarīgu no papildu nosacījumiem.
Jau ziņots, ka aviokompānija “airBaltic” saistībā ar biznesa plānā paredzēto darbības samazināšanu potenciāli varētu atlaist no 500 līdz 700 darbiniekiem, izriet no lidsabiedrības paziņojuma medijiem.
Patlaban lidsabiedrībā strādā apmēram 3000 cilvēku, tādējādi varētu tikt ietekmēti aptuveni 20% darbinieku. Atbilstoši pašreizējām prognozēm izmaiņas varētu skart no 500 līdz 700 amata vietām “airBaltic” bāzēs Rīgā, Viļņā un Tallinā. Precīzs pozīciju skaits vēl neesot noteikts un var mainīties procesa gaitā.
Minētais diapazons atspoguļo gan pašlaik notiekošās konsultācijas ar arodbiedrībām par iespējamiem samazinātas slodzes risinājumiem pilotiem un salona apkalpes darbiniekiem, gan jaunu organizatorisko struktūru izstrādi uzņēmumā kopumā. Tās plānots definēt līdz oktobra vidum.
Detalizētāka informācija darbiniekiem tikšot sniegta oktobrī. Uzņēmumā uzsver, ka, ņemot vērā, ka individuāli lēmumi vēl nav pieņemti, patlaban ir pāragri norādīt iespējamo ietekmi uz atsevišķām bāzēm, uzņēmuma funkcijām vai darbinieku grupām.
“airBaltic” par kolektīvo darbinieku skaita samazināšanu ir informējusi Nodarbinātības valsts aģentūru. Aģentūra darbiniekiem nodrošinās individuālās vai grupu informatīvās konsultācijas, informāciju par aktualitātēm darba tirgū un NVA pakalpojumiem, kā arī karjeras konsultācijas un konkurētspējas paaugstināšanas pasākumus.
“airBaltic” koncerna apgrozījums pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, palielinājās par 4,2% un bija 779,344 miljoni eiro. Savukārt “airBaltic” koncerna zaudējumi pagājušajā gadā bija 44,337 miljoni eiro, kas ir 2,7 reizes mazāk nekā 2024. gadā. Aviokompānija 2025. gadā pārvadāja kopumā 5,2 miljonus pasažieru, kas ir par 1% vairāk nekā 2024. gadā.
Pagājušā gada vasarā par “airBaltic” akcionāru kļuva Vācijas nacionālā aviokompānija “Lufthansa”. Patlaban Latvijas valstij pieder 88,37% “airBaltic” akciju, “Lufthansa” – 10% akciju, finanšu investora, Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena uzņēmumam “Aircraft Leasing 1” – 1,62%, bet 0,01% – citiem. Kompānijas pamatkapitāls ir 41,819 miljoni eiro.