Augusta vētra, kas Jēkabpils novadā tūkstošiem iedzīvotāju atstāja bez elektrības un sakariem, atklāja vairākas nepilnības pašvaldības gatavībā ārkārtas situācijām. Viena no būtiskākajām problēmām Jēkabpilī bija traucējumi ūdensapgādē un kanalizācijas sistēmas darbībā. Pašvaldība ierīkoja alternatīvas ūdens ņemšanas vietas, jo uzņēmums SIA “Jēkabpils ūdens” nespēja uzturēt kanalizācijas sistēmas darbību un bija spiests ierobežot centralizēto ūdensapgādi.
“Konkrētajā brīdī viens lielais ģenerators izgāja no ierindas, un palīgā nāca “Sadales tīkls”, piešķirot savu ģeneratoru. Taču tāpat ūdeni padot nevarējām, jo mazās kanalizācijas pārpumpēšanas akas bija bez elektrības,” skaidro Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP). “Šobrīd pie tām notiek darbs, jau tiek veidoti pieslēgumi.”
Pieslēdzot ģeneratorus, elektrības pārrāvumu gadījumā varētu nodrošināt kanalizācijas sūkņu darbību, bet pašvaldībai ģeneratoru trūkst. Tie nepieciešami arī siltumapgādei.
“Piemēram, Jēkabpils lielākajā katlumājā – Tvaika ielas katlumājā – ir nepieciešams lieljaudas ģenerators. Tāds maksā aptuveni 100 tūkstošus eiro,” norāda Jēkabpils novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Kārlis Stars (NA).
Nepieciešami arī mazākas jaudas ģeneratori daudzdzīvokļu mājām, lai nodrošinātu siltumapgādi dzīvokļiem.
“Neliels ģenerators varētu būt katrai mājai, jo, pat ja mēs nodrošinām siltuma padevi kopējā sistēmā, bez elektrības palikušie māju sūkņi nespēj šo siltumu nogādāt dzīvokļos,” skaidro Raivis Ragainis.
Daudzdzīvokļu mājām domāto ģeneratoru iegādes izmaksas gan būtu arī pašu iedzīvotāju atbildība, uzsver vietvarā. Savukārt pārējā aprīkojuma iegādei pašvaldība cer piesaistīt ārējo finansējumu. Šobrīd tiek gatavots nepieciešamo iekārtu saraksts.
“Klimata un enerģētikas ministrija ir plānojusi izsludināt Eiropas finansējuma konkursu ģeneratoru, sūkņu un cita ārkārtas situācijām nepieciešamā tehniskā aprīkojuma iegādei,” stāsta Kārlis Stars. “Tas mums būs liels atbalsts, jo paredzēts 85% Eiropas finansējums.”
Vienlaikus krīzes laikā atklājās, ka ne visur bija sagādāta degviela pietiekamā daudzumā. Pašvaldība apsver iespēju veidot lielākas degvielas rezerves, taču jāņem vērā arī uzglabāšanas ilgums. Izvērtēta arī krīzes vadība, secinot, ka atsevišķās teritorijās pietrūka koordinētas informācijas apmaiņas ar iedzīvotājiem.
“Mums ir jāstrādā ar savu personālu, lai uzlabotu izpratni par atbildības līmeni. Visi centās, bet ir svarīgi saprast, ko iedzīvotāji no pašvaldības darbiniekiem šādā brīdī sagaida,” atzīst Raivis Ragainis. “Tas nozīmē, ka arī no mūsu puses nebija veikts pietiekams skaidrojošais darbs par to, ko mēs gaidām visi kopā.”
Vētra izgaismoja arī saziņas problēmas – elektrības un mobilo sakaru pārrāvumu dēļ daudzi iedzīvotāji nevarēja saņemt pašvaldības paziņojumus. Kā iespējamos risinājumus vietvara apsver satelītinterneta pieejamības punktu ierīkošanu un regulāru informācijas pārraidīšanu vietējā radio.
Pašvaldībā uzskata, ka mācība no augusta vētras ir gūta, lai gan daļa uzlabojumu vēl tikai gaida īstenošanu. Cik gatavs Jēkabpils novads ir nākamajai stihijai, iespējams, parādīs jau šī nakts. Sinoptiķi piektdienas vakarā un naktī uz sestdienu daudzviet prognozē vēja brāzmas līdz 22 metriem sekundē, piekrastē – vēl spēcīgākas. Visā Latvijā spēkā dzeltenais, bet Kurzemes rietumu piekrastē – oranžais brīdinājums par stipru vēju.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |