Kā samazināt pārtikas atkritumus? Latvijā meklē jaunus risinājumus

Eiropas Savienība (ES) plāno nākamajos trijos gados būtiski samazināt pārtikas atkritumu apjomu, kas joprojām ir būtiska problēma arī Latvijā. Pie mums gadā tiekot radītas aptuveni 269 000 tonnas pārtikas atkritumu. Kā to panākt, sprieda arī nupat aizvadītā foruma dalībnieki.

Vismaz reizi nedēļā ikviens no mums dodas uz veikalu iegādāties pārtikas produktus. Tomēr nereti grozā liekam teju visu, kas pagadās, jo šajā mirklī tas šķiet ļoti svarīgi vai arī tam ir laba cena. Diemžēl nereti daudz kas no iegādātā kļūst par pārtikas atkritumiem.

Pēdējie statistikas dati liecina, ka Latvijā gadā ikviens iedzīvotājs rada aptuveni 85 kilogramus pārtikas atkritumu. Mūsu šorīt veikalā uzrunātie pircēji gan teic, ka šajā statistikā neiekļaujoties.

Iecavniece Inna stāsta, ka pirkumus pārdomājot un uz veikalu nākot ar sarakstu galvā. Savukārt Aiga no Vircavas pagasta uz veikalu atnākusi ar sarakstu blociņā, bet uz jautājumu, ko dara, ja pāri paliek jau mājās pagatavots ēdiens, atbild: “Nē, tā nevar būt. Mēs esam diezgan liela ģimene, tad pasaucam bērnus, kuri kaimiņos dzīvo, un notiesājam visu.”

Iedzīvotāju radītie pārtikas atkritumi ir aptuveni puse no visiem pārtikas atkritumiem, ko samazināt var, apdomīgāk iepērkoties, un, ja nu kas tomēr jāizmet, to izmest bioloģiskajā atkritumu konteinerā. Otra puse no aptuveni 269 000 tonnu atkritumiem gadā rodas sabiedriskās ēdināšanas iestādēs, skolās, aprūpes centros un arī tirdzniecības vietās.

Lai samazinātu atkritumu apjomu, gandrīz visās tirdzniecības vietās ir tā saucamie pēdējā brīža produkti, kuru derīguma termiņš ir īss, bet cena būtiski samazināta.

“Rimi Latvia” veikalu tīkls esot viens no pirmajiem, kas aizsācis pārtikas produktu ziedošanu, stāsta sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite: “Ja runājam par mūsu līdzšinējo pieredzi, tad sadarbībā ar Pārtikas banku mēs tiešām kāpinām šo apjomu. Tas nozīmē, ka produktiem, kas varbūt citreiz tiktu izmesti kā pārtikas atkritumi, mēs rodam iespēju palielināt ziedošanas apjomu. Ja skatāmies uz šī gada datiem, tad līdz augustam mēs esam ziedojuši 848 tonnas, kas ir par 31% vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.”

ES mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt pārtikas atkritumus mazumtirdzniecībā par 30%. “Rimi Latvia” un Pārtikas bankas organizētā foruma dalībnieki atzīst, ka pārtikas ziedojumi ir palīdzējuši ne vien samazināt atkritumu daudzumu, bet arī atvieglojuši dzīvi tiem, kam rocība mazāka.

Pārtikas bankas pieredze gan liecinot, ka pieprasījums pēc ziedotajiem produktiem aizvien pieaug, stāsta Pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle: “Tāda vidējā statistika ir, ka tās ir 20 tonnas pārtikas mēnesī, ko mēs izglābjam, un 23 000 cilvēku, kam mēs palīdzam. Tas ir gan ar pārtikas atlikumiem, gan pārtikas pakām. Šobrīd mēs varam apmierināt pieprasījumu, bet jāskatās, kāda būs ziema.”

Lai samazinātu atkritumu daudzumu, būtu jārod iespēja ar dzīvnieku produktiem nodrošināt arī  trūcīgos reģionos, kas pašreiz esot sarežģīti. Lai derīguma termiņu pagarinātu par 30 dienām, veikalam produkcija jāsasaldē, bet labdarības organizācijām tā divās stundās jānogādā saldētavā, turklāt pārvadājot jāievēro noteiktais temperatūras režīms.

Pārtikas ziedošana ir brīvprātīgs pasākums, un ne visi tirdzniecības tīkli tajā aktīvi piedaloties, skaidro Zemkopības ministrijas Pārtikas aprites, higiēnas un kvalitātes nodaļas vadītāja vietniece Gunta Edvarsone: “Šāda iespēja ir, bet, vai to izmanto, vai neizmanto iesaistītie uzņēmēji, ir viņu atbildība, bet nākotnē mums ir plāns, ka mēs arī atļausim pārtiku pēc minimālā derīguma termiņa – ieteicams līdz – izplatīt mazumtirdzniecībā, tātad tirgot.”

Foruma dalībnieki arī atzīmēja, ka nākotnē plašāk būtu jāizmanto digitālie rīki, proti, aplikācijas pēdējā brīža piedāvājumam.