Vecpiebalgas simbols nenoliedzami ir ūdensrozes, tās ilgus gadus ziedēja dīķī pašā ceļa malā, priecējot pašus piebaldzēnus, tūristus un arī garāmbraucējus. Šovasar un arī tagad aina gan paveras cita, redzams, ka dīķī ir veikti tīrīšanas darbi, bet pašu ūdensrožu tajā vairs nav. Tomēr pazudušas ūdensrozes nav.
„Te ir pagaidu dīķis, kur ir dažādu šķirņu ūdensrozes un viņām patika, arī šinī pagaidu dīķī, viņas ziedēja,” – ūdensrožu pagaidu mājvietu rādīt ved Dace Avotiņa, kura savā ziņā ir Vecpiebalgas ūdensdrošu mantiniece.
Izrādās, iecere labiekārtot ūdensrožu dīķi un tā apkārtni, kā stāsta Vecpiebalgas apvienības pārvaldes vadītāja Lelde Burdaja, briedusi jau sen, arī tāpēc, ka otrpus ceļam ir izveidots parks, kas tiek dēvēts par „Vecpiebalgas viesistabu”, bet ainava šajā ceļa pusē vairs nebija tik tīkama.
„Šīs abas puses tā kā ļoti kontrastēja – no vienas puses mums ir Viesistaba, no otras ūdensrožu dīķis, kas ir mūsu lepnums. Tā doma bija tāda, ka gribētos, ka šī centra teritorija tad no abām ceļa pusēm būtu vienlīdz labiekārtota. Ja mēs skatāmies uz ūdensrožu dīķi, tad tie labiekārtojuma elementi, kas tur bija, bija jau novecojuši un jauna attīstība tajā pusē nenotika.”
Ūdensrožu dīķa tīrīšanas un labiekārtošanas darbus pašvaldība nevarēja arī sākt, kamēr bija līgums ar ūdensrožu saimniekiem.
„Tā kā šis līgums beidzās un nāca arī iedzīvotāju iniciatīva ar līdzdalības budžeta projektu, kurš arī savāca balsis un līdz ar to tādu starta finansējumu šīs teritorijas attīstībai, tad mēs arī uzsākām kopīgu plānošanu, kā mēs to visu varētu tālāk virzīt. Šis projekts paredzēja labiekārtošanu – uztaisīt taciņu un uztaisīt tiltiņu ūdensrožu dīķim. Tad jau kādu laiku bija skaidrs, ka ar to nebūs gana, tāpēc, ka ūdensrožu dīķis pēc būtības ir jāsakārto, jo ūdensrozes aiz sevis atstāj arī ļoti daudz netīrumus un tie netīrumi kaut kādā brīdī ir jāiztīra, lai ūdensrozes varētu turpināt augt”, – stāsta Lelde Burdaja.
„Mēs katru gadu pa druskai tīrījām, bet ar to drusciņu ir par maz. Es gribētu teikt lielu paldies visiem tiem, kas balsoja par šo projektu, par labiekārtošanas darbiem Vecpiebalgā! Ar iedzīvotāju atbalstu tikām pie tās naudiņas,”- par to, ka tiek labiekārtota ūdensrožu dīķa apkaime un tīrīts pats dīķis gandarīta ir Dace Avotiņa.
Dīķa tīrīšanas darbi tika sākti aizvadītajā rudenī, bet, diemžēl, kā stāsta Lelde Burdaja, tos pabeigt neļāva šīs vasaras lietavas.
„Tas pirmais posms, ko mēs veicām pagājušo gadu – iztīrījām visu to, ko ūdensrozes bija pašas no sevis saražojušas. Tad nākamais solis ir izveidot to dīķa gultni un to, kā tas varētu vizuāli smuki izskatīties, un tas bija tas šī gada darbiņš. Bet, diemžēl, tā vasara bija tāda, kāda bija, nevarēja fiziski neko izdarīt. Nebija iespējams pat brīžam zāli nopļaut, līdz ar to ir pienācis rudens un mēs esam tur, kur mēs esam.”
Darbi tiks turpināti, kolīdz to ļaus laika apstākļi.
„Dīķis arī pamainīs formu, tas atkāpsies no ceļa tādā veidā, ka, braucot ar automašīnu, varēs labāk redzēt visu to skaistumu. Tas, ko mēs esam ieplānojuši, ka dīķim apkārt ies skaists gājēju celiņš tā, lai cilvēki, kuri vēlas apskatīt ūdensrozes, to var izdarīt no abām pusēm, jo šobrīd piekļuve bija tikai no vienas puses. Taciņa būs savienota arī ar stāvlaukumu pie veikala.”
Pabeidzot labiekārtošanas darbus, tiks arī turpināta sadarbība ar ūdensrožu mantiniekiem. Bet kā ir aizsācies Vecpiebalgas ūdensrožu stāsts? Pirms gadiem piecdesmit tās šeit audzēt aizsāka vecpiebaldzēns Jānis Sniedze, kura meitas, tēvam aizejot mūžībā, pārņēma šīs rūpes par Vecpiebalgas simbolu.
„Viņš bija fanātiķis! Viņš bija ar ūdeņiem saistīts, mums taču ir Alauksts, Inesis, tādi ezeri, un tur jau ir tās ūdensrozes. Šis dīķis arī kādreiz bija balts, nu, pēc tam viņš palika krāsains, nāca jaunas šķirnes klāt un tā tas dīķis izveidojās. Mums ar māsu nekas cits neatlika, kā turpināt!” Tagad rūpes par ūdensrozēm ir gatavs uzņemties Daces Ozoliņas dēls. „Piebalgas sauklis – Piebalga ir, bija un būs. Nu, es teikšu tā – ūdensrozes bija, pašreiz nav, bet noteikti būs!”
Ja ar dīķa tīrīšanas un labiekārtošanas darbiem viss veiksies, kā iecerēts, tad ūdensrozes tajā atgriezīsies ja nākamgad, ap Līgo svētku laiku.