Latvijā turpina pieaugt invazīvo sugu izplatība

Latvijā arvien aktuālāks kļūst jautājums par invazīvajām sugām, kuru izplatība turpina pieaugt. Lai tās savlaicīgi atklātu un ierobežotu, Ogres novadā nesen veikta invazīvo sugu apsekošana. Eksperte kopā ar pašvaldības pārstāvi devās uz vietām, par kurām bija saņemtas ziņas no iedzīvotājiem vai Dabas aizsardzības pārvaldes. Tajās noteica, vai nav parādījušies potenciāli draudi, kurus vēl iespējams laikus novērst. 

Ciemupe ir viena no vietām Ogres novadā, kur pēdējos gados izplatījušies Spānijas kailgliemeži. 

Ciemupes iedzīvotāja Madara stāsta, ka situācija ik gadu kļūst arvien sliktāka. Par viņas ikvakara rutīnu kļuvusi dārza apsekošana un kaitēkļu lasīšana. Turklāt viņa rūpējas ne tikai par savu sētu, bet palīdz arī kaimiņiem. 

Madara aicina ikvienu ciema iedzīvotāju iesaistīties un aktīvi cīnīties ar šo problēmu: “Visi sāk uztraukties tajā brīdi, kad viņus tas tieši skar. Kamēr nav viņu dārzā, vai nav apēstas viņu puķes vai tomāti, tikmēr nepatīkami, bet īsti liekas, ka neiespringst.” 

Madara aktīvi runā par šo problēmu arī sociālajos medijos, aicinot ikvienu rīkoties un iesaistīties cīņā pret šiem vietējās dabas kaitēkļiem. Viņa uzskata, ka arī sankciju ieviešana motivētu cilvēkus vairāk rīkoties. 

“Tas motivētu tos cilvēkus, kas uz vietas nedzīvo un, kā jau minēju, kurus primāri neskar tie gliemeži ikdienā. Ja tev ir aizaudzis gabals, tev ir vienalga, ka tie tur dzīvo,” pauž ciemupiete.

Ne vien Spānijas kailgliemezis, bet arī jau zināmais Sosnovska latvānis, Kanādas zeltgalvīte, puķu sprigane un vēl daudz citas invazīvas sugas izplatās daudzviet Latvijā. Lai to novērstu, Ogres novadā tiek veikta invazīvo sugu apsekošana – teritorijās, kur tās tikai sāk parādīties vai varētu potenciāli izplatīties. Tieši šādas vietas ir vissvarīgāk savlaicīgi pamanīt un novērst iespējamos draudus, kamēr to vēl ir salīdzinoši viegli izdarīt.

“Šeit gāž atkritumus. Re, kur skaidas, mizas, kas uzlabo augsni. Tās ir ļoti auglīgas. Tad viss tā kā tādā kompostā aiziet. Komposta kaudzes ir īstās vietas, kur aug puķu sprigana. Tai ļoti labi tālu lido sēklas, sprāgst ārā tikko pieskaras,” stāsta botāniķe, ekoloģe Daina Bojāre.

Daina Bojāre: “Ja mēs redzam maijā, kad tā ir pavisam neliela, vai tagad vasarā, tā jau ir liela un var sasniegt milzīgu garumu līdz diviem metriem, to var ļoti viegli izraut no zemes un tad utilizēt, vedot prom. Tai no mezgliem vēl saknītes veidojas, tāpēc zemē atstāt nedrīkst, ieliekam melnos maisos un vedam utilizēt vai liekam kompostā, bet nemetam dabā.”

Ogres novada pašvaldībā atzīst, ka var novērot iedzīvotāju zināšanu trūkumu, ko darīt ar invazīvajām sugām. Nereti arī kāds vēršas pašvaldībā ar lūgumu pēc palīdzības.

Ogres novada pašvaldības pārstāve Aija Romanovska: “Prasa reālu palīdzību arī ar materiāliem, vara vitriola pirkšanai vai Spānijas kailgliemežu spainīšu pirkšanai.”

Vislabāk esot vērsties Dabas aizsardzības pārvaldē vai, ja iespējams, pašiem iedzīvotājiem ķerties pie invazīvo sugu apkarošanas. Savukārt, spriežot jau pēc Ogres novada apsekotajām teritorijām, botāniķe stāsta, ka visvairāk invazīvas sugas ir ceļmalās un Daugavas krastos. Īpaši lielās platībās ir Kanādas zeltgalvīte jeb zeltslotiņa.

“Tā pārņem, spēcīgas audzes izveido. Un tad jau ir ļoti grūti. Pļava tur aiziet bojā. Tur vairs nav nekāda cita krāšņuma, ir tikai zeltslotiņa. Jau šobrīd ir ļoti grūti atrast tādas lielas platības ar krāšņām pļavām,” saka Daina Bojāre.

Pagaidām dabiskās augu sugas vēl daudz atrodas ceļmalās. Tāpēc svarīgi arī tur invazīvas sugas izskaust.