Latvijas biškopji aicina skolēnus ciemos – atvērtas 20 dravas visā Latvijā

Jau trešo gadu Latvijas Biškopības biedrība, piesaistot Eiropas Savienības finansējumu,  īsteno projektu “Eiropas medus gards un videi draudzīgs”, un tie ir dažādi pasākumi, kuros tiek popularizēts medus un tā nozīme. Tās ir arī rudens pusē medus brokastis skolās. Šī sadarbība ar skolām tad arī mudinājusi iet soli tālāk, lai bērni varētu iepazīt arī biškopja darbu un šopavasar, arī vēl jūnija sākumā, skolēniem atvērtas ir 20 dravas.

“Te ir tas mācību stropiņš, ar kuru tad mēs braucam uz skolu. Katram no bišu vēstniekiem jeb medus vēstniekiem, kā mēs saucam, ir sagatavots arī šāds te – bišu televizors, kur varam redzēt bites, kā viņas dzīvo, kādas bites ir stropā,” nelielu pārnēsājamu stropiņu izrāda Latvijas biškopības biedrības projektu vadītājs Jānis Kronbergs.

“Es bērnībā medu dabūju. Man bija vectēvam bites un mēs ēdām visus biškopības produktus, bet mūsdienās ir tā, ka veikalā ieejot, īstu medu atrast gandrīz nav iespējams un mēģinām radīt to bērnības garšu, kas man bija,” par savu motivāciju iesaistīties projektā stāsta kooperatīva “Siguldas medus” valdes priekšsēdētājs Ainārs Mitrofanovs.

Latvijas Biškopības biedrībai ir arī iecere, ka līdzīgi kā “Skolas piens un skolas auglis” skolēniem vismaz reizi nedēļā galdā būtu arī medus, taču biškopji neslēpj, ka ir ļoti daudz jautājumu, kas jārisina.

Vidzemes televīzija

“Ja tā godīgi, tad Skolas auglis un skolas piens – medum tas ir tāls ceļš. Ir visādi runāts ar visām varas iestādēm, lai iekļautu, bet īsti kaut kā nevedās,” vērtē Ainārs Mitrofanovs.

“Interese ir. Tad, kad ir jānonāk pie darbiem, tad tas viss nenotiek tik ātri, jo te ir iesaistītas vairākas puses un tiešām ir ļoti svarīgi, lai primāri vecāki grib. Ja vecāki grib, tad arī skolas vadība to atbalstīs, tad arī ēdinātājiem būs jāiekļauj ēdienkartē medus, tā kā pie tā mēs strādājam.”

Šobrīd tiek apzinātas skolas, kuras būtu gatavas iesaistīties šīs ieceres īstenošanā. Bet pašiem biškopjiem šobrīd rūpes sagādā arī jaunā sezona, jo līdz šim, kā vērtē Ainārs Mitrofanovs,  retas ir bijušas dienas, kad bites var doties darbā.

“Šis pavasaris visu laiku ir unikāls, aprīlī bija divas skaistas, saulainas dienas, kad varēja pieiet pie bitēm, pārējā laikapstākļi ir tādi, ka jāķer stundas, kad var tikt pie bitēm un ir tā, ka nevar laicīgi uzlikt medus telpas. Visticamāk, ka šis pavasaris, vasaras sākums būs ar daudziem spietiem, par ko arī liecina sociālie tīkli, ka daudzi biškopji jau ķer spietus pa kokiem, tā kā ir unikāls katrs pavasaris, katra vasara, katrs rudens.”

“Nu, ko mēs redzam? Laika apstākļi paliek nepastāvīgāki, straujāk mainās un, protams, mēs saprotam, ka arī biškopim darvojot ir jābūt tam gatavam un arī varbūt kaut kādā mērā arī bitēm tam jāpielāgojas. Ja mēs runājam par dravniecību, tad ir trīs galvenie ienesumi – ir pavasara ienesums, kurš šogad nav un nebūs, to mēs jau skaidri redzam. Tālāk ir vasaras ienesums, tas ir vasaras saulgrieži, visas pļavas bagātīgi zied, vēl liepas, tas ir tas, uz ko parasti biškopji cer. Un tad ir jau vasaras otrā puse, ko saucam par rudens medu, tumšāks, ar bagātīgāku garšas buķeti, kas arī varētu būt. Tātad šie te divi, nu pirmais mums ir gājis secen, nu paliek vēl divas iespējas,” cerībās par to, ka biškopjiem dāsnāka nekā pavasaris būs vasara, saista Jānis Kronbergs.

Informāciju par biškopjiem, kuru saimniecībās gaida skolu audzēkņus, atrodama vietnē “Medus.lv”.