Šopavasar nebija izteiktu palu un nokrišņu, tāpēc Latvijas upēs novērots zemāks līmenis nekā citus gadus. Speciālisti norāda, ka ūdens līmeņa svārstības mazajās upēs notiek ātri, un dabas procesi kopumā turpinās, jo zivis pielāgojas un pārvietojas uz piemērotākām vietām. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka hidroelektrostaciju darbība tiek uzraudzīta un pārkāpumi ūdens aizturēšanā līdz šim nav konstatēti.
Daudzviet upju līmenis šajā pavasarī ir zemāks nekā ierasts. Neskatoties uz auksto ziemu un biezo ledus kārtu, pali šogad neveidojās, jo trūka būtisku papildu nokrišņu, kas parasti veicina upju pārplūšanu.
TV Kurzeme foto
Ruslans Pečulis, Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes pārstāvis: “Šobrīd upē ūdens ir, viss tek, nēģi ir nārstojuši, arī citas zivis nārsto. Būtībā ūdens līmenis, salīdzinot ar citiem gadiem, varbūt ir zemāks, bet mazajām upēm ir tāda specifika, ka svārstības notiek ļoti ātri. Vienu dienu ūdens līmenis ir zems. Pagājušajā nedēļā mēs šeit bijām, un ūdens bija knapi līdz potītēm. Ir nepieciešami tikai nedaudz nokrišņu, un ūdens līmenis atkal ir normāls.”
Tāds upju līmenis, kāds ir tagad, parasti ir jūnijā. Zems ūdens līmenis upēs ietekmē zivju dzīves apstākļus. Samazinoties ūdens daudzumam, ūdens ātrāk sasilst un tajā samazinās skābekļa daudzums, kas zivīm rada papildu stresu. Dažām sugām kļūst grūtāk pārvietoties uz nārsta vietām vai atrast piemērotas vietas barošanās un slēpšanās vajadzībām.
Valsts vides dienests veic hidroelektrostaciju darbības uzraudzību, īpašu uzmanību pievēršot upju ūdens līmeņa regulēšanai un ūdens aizturēšanas prasību ievērošanai. Līdz šim nevienā pārbaudītajā hidroelektrostacijā pārkāpumi nav konstatēti.
Ruslans Pečulis, Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes pārstāvis: “Cik man ir informācija par Zemgali, tur situācija ir bēdīgāka. Upēs ir mazāk ūdens, un cilvēki uztraucas, piesaucot hidroelektrostacijas kā vainīgas. Taču šobrīd visas hidroelektrostacijas tiek uzraudzītas, lai nenotiktu ūdens uzkrāšana un kāda upes posma atstāšana pilnībā bez ūdens. Tām ir jānodrošina ekoloģiskais caurplūdums.”
TV Kurzeme foto
Zemais ūdens līmenis upēs ietekmē arī laivu nomas uzņēmējus. Vietās, kur upju posmi kļūst seklāki, laivošana var būt apgrūtināta. Uzņēmēji norāda, ka situācija pagaidām vēl nav kritiska un daudz kas būs atkarīgs no laikapstākļiem tuvākajos mēnešos.
Rolfs Jansons, kanoe laivu nomas “Redzēt debesis” īpašnieks: “Tāds līmenis, kāds ir šobrīd, ir tipisks vasaras zemākais līmenis. Mēs pārāk neuztraucamies, ja būs normāla vasara un uzlīs, viss būs kārtībā. Mēs atrodamies Baltijas ledus ezera senkrastā, kur upei ir vislielākais kritums un attiecīgi tā ir visseklākā. Pārējie aptuveni 30 laivojamie kilometri ir normāla dziļuma.”
Dabas sistēmas ir salīdzinoši elastīgas, un ūdens līmeņa svārstības upēs bieži nozīmē, ka dzīvnieku sugas pielāgojas mainīgajiem apstākļiem.
Ruslans Pečulis, Dienvidrietumu reģionālās vides pārvaldes pārstāvis: “Dabā viss ir iekārtots tā, ka, ja kādā upes posmā ūdens pazūd, zivis parasti pārvietojas uz dziļākām vietām. Vēlāk vasarā, kad ūdens būs vēl zemāks un siltāks, var rasties problēmas. Taču dzīvā daba ir iemācījusies pielāgoties.”
Rolfs Jansons, kanoe laivu nomas “Redzēt debesis” īpašnieks: “Nēģu nārsts bija bagātīgs, un tas bija īsts mielasts putniem – gārņiem, stārķiem un jūras ērgļiem. Tas patiesībā priecē. Arī rudenī taimiņu nārsts bija ļoti labs, jo ūdens līmenis bija paaugstināts.”
Speciālisti norāda, ka mazūdens periodi gada laikā var atkārtoties vairākkārt, taču pēdējos gados klimata pārmaiņu ietekmē tie kļūst izteiktāki arī rudenī.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |