Pēc piekrastes zvejnieku un ūdenssporta cienītāju iebildumiem sabiedriskai apspriešanai nodota aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāna uzlabotā versija. Plāna jaunajā versijā iestrādāts precizēts zonējums, kas ļaus gan aizsargāt jūras biotopus un dzīvotnes, gan saglabās attīstības iespējas zvejniecībai, tūrismam un atpūtai. Aizsargājamās jūras teritorijas dabas aizsardzības plāns pēc apstiprināšanas būs spēkā līdz 2038. gadam.
Jūras teritoriju Dabas aizsardzības plāna izstrādes sabiedriskā apspriešana sākās jau decembrī. Tomēr iebildumu gan no piekrastes zvejniekiem, gan ūdenssporta cienītājiem bija tik daudz, ka iejaucās arī ministrija, un izstrādātā plāna virzību apturēja.
Tagad Dabas aizsardzības pārvalde kopā ar projekta LIFE REEF partneri izstrādājuši jaunu aizsargājamo jūras teritoriju dabas aizsardzības plāna versiju.
Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode: “Ir pārskatītas piedāvātās jūras aizsargājamās teritorijas robežas. Ir pārskatīts un vienkāršots arī zonējums, un ir arī pārskatīts noteikumu projekts. Ņemot vērā saņemtos priekšlikumus, iebildumus un komentārus, šādas tādas lietas precizētas arī pašā dokumentā, bet lielākā daļa iebildumu jau bija par noteikumu projektu.”
Galvenie piekrastes zvejnieku iebildumi pret decembrī sabiedriskai apspriešanai nodoto plānu bija par to, ka visas zvejas vietas kļuvušas aizsargājamas un zvejot varēs vien grunduļus. Jaunā plāna versija zvejniekiem, vismaz pagaidām, šķietot pieņemama.
Stāsta biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis: “It kā pēc tās informācijas, ko mēs esam saņēmuši, zvejniekus tur nekas vairs neietekmē. Tur gan ir viens punkts, kas mums nepatīk, bet skatīsimies. Turēsim roku uz pulsa. Ja viss ir kārtībā, esam draugi, ja mums gribēs ko atņemt, aizliegt, iesim tālāk.”
Jaunās plāna versijas sabiedriskajā apspriešanā galvenokārt klātesošo jautājumi bija par īslaicīgajiem zvejas liegumiem no 1. jūnija līdz 15. augustam, kas paredzēti putnu aizsardzībai. Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode gan atbild, ka satraukumam neesot pamata, jo tas attiecoties uz gadījumiem, kad putni ir būtiski apdraudēti.
Gita Strode uzsver: “Noteikumu projektā ir ietverts skaidrojums, ko mēs saprotam ar “būtisku”. Tas ir, ja kādas putnu populācijas pārsniedz 1% apjomu, tad tā ir būtiska ietekme. Ja mēs pieņemam, ka kaut kādai pīļu sugai ir 50 000, tad tas viens procents, kas ir jāietekmē, lai mēs kaut ko sezonāli aizliegtu īslaicīgi, tas ļoti liels skaitlis.”
Dabas lieguma zonā gan būšot aizliegti bentiskie jeb grunts traļi, tomēr kā skaidro Dabas aizsardzības pārvalde, piekrastes zvejnieki tādus nemaz neizmantojot. Kā jauns riska faktors tiek minēta zivju audzēšana sprostos, kas gan netiekot pilnībā aizliegta, bet tikšot analizēti ietekmes uz vidi novērtējuma rezultāti.
Ar jauno redakciju apmierināta ir arī Tukuma novada pašvaldība, kuras ieskatā šādu plāna redakciju var virzīt tālāk. Skaidro Tukuma novada domes priekšsēdētāja vietniece Baiba Pļaviņa (LRA): “Dzirdēsim, kādi varbūt ir citi vēl iebildumi vai redzējumi, kas varbūt nav ievērtēti, bet, manuprāt, šajā brīdī diskusija bija, sapratne bija, izpratne bija un šī redakcija varētu soļot tālāk.”
Aizsargājamās jūras teritorijas dabas aizsardzības plāna sabiedriskā apspriešana turpināsies līdz 5. jūnijam. Aizsargājamās jūras teritorijas dabas aizsardzības plānu ar rīkojumu apstiprina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs. Baltijas jūrā gan uzreiz netiks noteiktas jaunās robežas un zonējums, tas stāsies spēkā tikai pēc Ministru kabineta apstiprinātiem aizsargājamās jūras teritorijas individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |