Zinātnes centrā VIZIUM biznesa forumā pulcējās informācijas tehnoloģiju nozares pārstāvji, mākslīgā intelekta risinājumu izstrādātāji, kā arī augstskolu un publiskā sektora eksperti. Forumā diskutēja par mākslīgā intelekta iespējām un riskiem, kā arī cilvēkresursu izaicinājumiem strauji mainīgajā tehnoloģiju vidē.
Latvijas uzņēmumi sāk ieviest arvien modernākus risinājumus, lai paaugstinātu darba efektivitāti un samazinātu izmaksas, taču būtiska loma ir spējai prasmīgi darboties ar šiem rīkiem un izvērtēt to rezultātus.
TV Kurzeme foto
Gatis Ozols, VARAM Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos stāsta: “Ir standarta situācijas, standarta mērījumi pierāda, ka mākslīgā intelekta spējas sasniedz profesionāļu spējas attiecīgās jomās, bet tad mēs runājam par specifiskiem lietojumiem, par maksas, augstas kvalitātes lietojumiem. Gala lēmums ir jāpieņem cilvēkam, šobrīd neviens kritisks process nevar darboties tādā veidā, ka mākslīgais intelekts pieņem gala lēmumu.”
Viens no uzņēmumiem, kurš nodarbojas ar mākslīgā intelekta risinājumu izveidošanu, ir SIA “Asya”, tajā programmē arī robotsuņus. Lielākais robotsuns ir paredzēts apsardzes funkciju veikšanai lielos angāros un pievienojot tam roku, tas spēj atvērt durvis. Savukārt mazais nodrošina būvniecības procesu uzraudzību.
Ēvalds Urtāns, SIA “Asya” dibinātājs, bilst: “Šie ir mūsu robotsuņi. Šis ir aprīkots ar lidaru. Mēs strādājam ar UPB, UPB mēs skenējam objektos – to, ko senāk vajadzēja darīt manuāli, staigājot ar tādu tripodu. Ir katru rītu informācija, vai kāds nav iebūvējis nepareizi ventilācijas šahtu, instalāciju, lai pēc tam nav jālauž viss augšā.”
Aija Volka, SIA “Asya” projektu vadītāja, turpina: “Vienlaicīgi mēs arī ar pētneicību nodarbojamies, vairākos Eiropas projektos piedalamies. Mums vienmēr katrs jaunais projekts ir interesants izaicinājums arī pētniecībā, jo katru dienu tehnoloģijas attīstās un jādomā ir uz priekšu.”
Arī izglītības nozari ietekmē mākslīgā intelekta attīstība, īpaši fakultātēs, kurās tiek apgūtas informācijas tehnoloģijas. Kā arī tas rada izaicinājumus studentu rakstisko darbu pārbaudē.
TV Kurzeme foto
Andris Vaivads, Ventspils Augstskolas rektors: “Augstskola ieliek pamatus. Pamati informāciju tehnoloģijā nav būtiski atšķirīgi, kādi viņi bija desmit gadus atpakaļ. Mākslīgais intelekts mašīnmācīšanā jau eksistēja pirms desmit gadiem, 20 gadiem, pamatus, ko liek iekšā – viņi jau nemainās. Tikai izvērtējot bakalaura darbu, mēs nevaram iedot štempeli, ir jābūt sarunai, jābūt mutiskai eksaminācijas formai.”
Ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, kļūdas ir neatņemama procesa sastāvdaļa, tomēr mūsdienu tehnoloģiju neizmantošana var novest pie tā, ka Eiropas, Āzijas un ASV uzņēmumi izkonkurē Latvijas uzņēmumus.
Viktors Valainis, Ekonomikas ministrs (Zaļo un Zemnieku savienība) bilst: “Nebūs tādas nozares, kurās šīs tehnoloģijas netiks iekļautas iekšā. Jautājums, vai mēs esam pietiekoši drosmīgi, lai vairāk to paņemtu ātrāk. Un es no savas prakses varu pateikt, ka visi tie uzņēmumi, kas to ir izdarījuši, sper būtiski lielu atrāvienu. Piemēram, ministrijā viens piemērs – ieviesām ļoti kritizētu programmu, kas nodarbojas ar uzskaites kontroli, “Desk time” saucās. Mēs samazinājām neizpildes par 70%, kas, manuprāt, ir spilgts piemērs tam, ko var dot šīs programmu ieviešanas.”
Apmēram trešdaļa Latvijas interneta lietotāju regulāri izmanto mākslīgo intelektu, kas atbilst Eiropas Savienības vidējam līmenim. Taču uzņēmumu vidū 2025. gadā mākslīgā intelekta tehnoloģijas izmantoja vien 13% Latvijas uzņēmumu.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |