Daudzlapu lupīna Latvijā sākotnēji tika ieviesta kā dekoratīvs augs. Tomēr tās straujā izplatība rada nopietnas problēmas – lupīna ātri veido blīvas audzes un apdraud vietējās augu sugas.
“Daudzlapu lupīna kā tauriņziedis piesaista augsnei slāpekli. Tas nozīmē, ka mainās augsnes saturs un vietās, kur daudzlapu lupīna ir ienākusi un izplatījusies, strauji mainās augu sabiedrības. Tātad – ienāk tādi augi, kuriem patīk slāpeklis – piemēram, nātres, bīvotnes un tā tālāk,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Invazīvo sugu nodaļas vadītāja Santa Rutkovska.
Lupīnas ietekme neskar tikai augus, tās apdraud arī kukaiņu sugas.
Santa Rutkovska: “Invazīvais augs nenozīmē, ka ietekmē tikai augsni – ietekmē gan augsni, gan arī kukaiņu sabiedrības – ietekme ir daudz, daudz plašāka.”
Lai gan šīs sēklas ir nopērkamas veikalos, to invazīvais raksturs nav mazāks kā tām, kuras jau aug pļavās. Tomēr iemesls tam ir, ka daudzlapu lupīna nav iekļauta Eiropas Savienības invazīvo sugu sarakstā.
“Eiropas Savienības mērogā ir pieņemta invazīvo sugu regula. Šobrīd tur ir 88 augu un dzīvnieku sugas, kuras ir invazīvas un jāizskauž visā Eiropas Savienībā, tai skaitā Latvijā. Bija doma, ka daudzlapu lupīna varētu būt šajā sarakstā, bet tomēr dažas valstis noprotestēja, un tāpēc tās tur nav,” skaidro DAP pārstāve.
Taču arī veikalos nopērkamās lupīnu sēklas var izplatīties ārpus dārza un pārņemt pļavas.
DAP pārstāve skaidro, ka šī suga ir tipisks dārzbēglis – sākotnēji audzēts, pēc tam pāriet savvaļā: “Pāriet savvaļā arī šķirnes. Arī pļavās mēs varam redzēt ne tikai zilu un violetu toņu lupīnas, bet arī baltā krāsā un dažādos rozā toņos. Ja pamatsuga ir invazīva, tad klasiski arī tās šķirnes var izrādīt invazīvu raksturu.”
“Lai nebūtu ar to jācīnās, aicinu daudzlapu lupīnu nestādīt savā dārzā, lai blakus esošā pļava nepārvēršas par lupīnu pļavu,” aicina Santa Rutkovska.
Mājaslapā invazivs.lv iespējams ziņot par invazīvo augu novērojumiem, kā arī iegūt informāciju par šo sugu izplatību un ietekmi uz Latvijas dabu.