Piekrastes zvejnieki noveco, bet jaunie viņu vietas neieņem. Kā skaidro šī aroda meistari, iemesls esot ne vien fiziski smagais darbs, bet arī birokrātiskie šķēršļi, ar ko piekrastes zvejniekiem jāsastopas ik dienu. Šodien “Mazjūras zvejnieki” sasāpējušos jautājumus pārrunāja ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Pēc sarunas prezidents atzina, ka piekrastes zvejnieku problēmās neredzot Eiropas šķēršļus, bet gan likumu interpretāciju no ierēdņu puses.
Piekrastes ciemos ik pēc brīža redzama izkārtne – “zivis”. Viena no tām ved pie Indras kundzes, kas kopā ar ģimeni jau vairākās paaudzēs nodarbojas ar zivju ķeršanu, kūpināšanu un tirgošanu. Lai gan darbs juridiski sadalīts, tas ir komandas darbs. Kamēr Indras kundze savā kioskā tirgo zivis, dēls rūpējas, lai svaigi kūpināto zivju nepietrūktu.
“Mēs ļoti sen jau strādājam. Zivis zvejo mani dēli, mājās tās kūpinām paši, mums ir kūpinātava. To mēs darām jau kādus divdesmit gadus. Strādājam tikai vasaras sezonā un kaut kādu naudiņu tomēr ieņemam,” stāsta pašnodarbinātā Indra Zariņa.
Šodien Zariņu sētā iegriežas arī Valsts prezidents, kurš jau pagājušajā gadā piekrastes zvejniekiem apsolījis atbraukt, iepazīties ar viņu darbu un problēmām.
SIA “ZZivs” pārstāvis Andis Zariņš: “Pa lielam jau viss ir sakārtots zvejniecībai. Ir nianses ar tīklu sadali, ar limitu sadali, bet tā jau viss ir sakārtots.”
Un šādu nianšu ir diezgan daudz, stāsta piekrastes zvejnieki, kuri kuplākā skaitā uz sarunu ar Valsts prezidentu sanākuši pie tarotavas, kam līdzās pēc ilgiem cīniņiem ar dabas sargiem atjaunota arī vēsturiskā Bērzciema osta piekrastes zvejniekiem.
Zvejnieku saimniecības “Salacas zivtiņa” saimnieks Rolands Ķirsis uzskaita: “Visas šīs ziņošanas par jūrā iešanu, piekrastes apbūves, kas mums tiek liegtas. Mums nav attīstības kā piekrastes zvejniekiem. Visu mūžu esam dzīvojuši un strādājuši pie jūras un mums neļauj attīstīties.”
Dažādie, zvejniekiem neizprotamie noteikumi, kā, piemēram, ziņot stundu pirms iziešanas jūrā, ziņot teju par katru zivi, kas nereti noķerta vietās, kur telefonam nemaz nav pieejama zona, kā arī daudzi citi it kā birokrātiskie sīkumi piekrastes zvejnieku ieskatā ir viens no iemesliem, kāpēc paaudžu maiņa faktiski nenotiek.
Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis uz jautājumu, kas būtu prioritāšu saraksta augšgalā, teic: “Nenormālākā kontrole, papildu liegumi… Daba ir jāsargā, bet ne jau piekrastes zvejnieks ir tas, kurš nodara dabai postījumu. Mēs vairāk esam ieinteresēti sargāt dabu, lai jūrā tās zivis būtu, jo tā ir mūsu dzīve.”
Prezidentam piekrastes zvejnieki stāsta, ka dažkārt kontrolēt trīs zvejniekus atbraucot pieci inspektori, un arī zvejsaimniecībai piešķirtie ES līdzekļi līdz piekrastes zvejniekiem nereti nemaz nenonākot, bet tiekot izmantoti, viņuprāt, mazsvarīgām lietām.
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs: “Godīgi sakot, es neredzu nevienu likumu vai Eiropas lielo šķērsli. Patiesību sakot, ir vēl sliktāk. Kā man teica zvejnieki, viņiem vairāk traucē tas, kādā veidā mūsu pašu atbildīgās institūcijas tos likumus piemēro. Ir lietas, par kurām es noteikti runāšu ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministri un Klimata un enerģētikas (KEM) ministru, jo izskatās, ka tās lietas ir pašu radītas un pašu novēršamas.”
Tāpat prezidents plānojot ar zemkopības ministru pārrunāt iespēju izveidot īpašu atbalsta programmu jauniešiem, kuri vēlētos apgūt piekrastes zvejniecību un saimniekošanu.
Pašlaik Latvijā reģistrēti ap 140 piekrastes zvejnieku, no kuriem ikdienā zvejā dodoties gandrīz uz pusi mazāk.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |