Pateicoties salīdzinoši vēsajai un lietainajai vasarai, sākusi samazināties egļu astoņzobu mizgrauža izplatība, kas ir viens no bīstamākajiem meža kaitēkļiem. Tā radītie bojājumi ir neatgriezeniski, tāpēc egles nākas nozāģēt. Ar šo problēmu saskaras arī Ogrē dabas parks “Zilie kalni”, kur šajās dienās notiek mizgrauža bojāto koku nozāģēšana.
Pēdējos gados astoņzoba mizgrauža izplatība ir bijusi augsta. Un arī šeit, Ogres Zilajos kalnos, varam redzēt sekas, kur vairākos desmitos tiek likvidētas bojātās egles.
Tā kā Ogres Zilie kalni ir dabas parks un atrodas dabas liegumā, parasti nozāģētajiem kokiem jāpaliek turpat. Tomēr šoreiz, ņemot vērā nopietno situāciju ar egļu astoņzobu mizgrauzi, rasts cits risinājums.
Aivars Tauriņš, aģentūras “Tūrisma, sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni”” direktors, stāsta: “Daļa no koksnes tiek no meža izvākta. Un daļa paliek dažādos veidos, gan kā vienkārši koka nogrieznis, gan kā augstais celms, kurus mēs, starp citu, šeit redzam – viens tāds augstā celma paraugs ir, kur putniem uzmesties un visādi citādi šim kokam funkcionēt šajā dabas liegumā. Bet vienu lielu daļu mēs arī izvācam no meža, jo, ja mēs tos atstātu, tad šeit rastos pavisam cita bioloģiskā situācija un mēs varētu pazaudēt vien daļu no tām bioloģiskajām vērtībām, kas ir dabas liegumā.”
Savukārt iegūtie līdzekļi par izvesto koksni segs izzāģēšanas pakalpojumus. Lai gan šobrīd nācās likvidēt gana lielas egļu platības, uz nākotni dabas parkā raugās ar cerību. Mizgrauža uzliesmojums pamazām samazinoties. Arī Valsts meža dienestā norāda, ka situācija Latvijā kļuvusi labāka.
Oskars Zaļkalns, Valsts meža dienesta meža un vides aizsardzības daļas vecākais eksperts: “Tā kā viņš pilnībā pazudis nav un nepazudīs, bet stipri samazinājies. Teiksim, tā, cerībā, ka nākamais gads būs labāks nekā šis gads. Bet, nu, nekad nesaki nekad. Nekad nevar zināt, kādi būs laikapstākļi. Ja būs silts, sauss, nebūs ar lieliem vējiem, esošie, kas ir saglabājušies, viņi varētu censties atkal savu darbu turpināt.”
Lai novērstu mizgrauža izplatību, svarīgi ne tikai laikapstākļi, bet arī pareiza mežsaimniecība. Jāveido veselīgas audzes un jāstāda egles piemērotās vietās. Ja mizgrauzis tomēr parādās, vienā hektārā jāizzāģē 10 invadētie koki.
Oskars Zaļkalns: “Ja tas mizgrauzis tajā audzē dzīvojas, nekas labs tur nebūs, izvācot divus, trīs vai 10 sausos kokus. Ziemo viņš pēc bioloģijas zem, kaut kas paliek aiz mizas. Protams, tie, kas zem mizas, pavasara saulīte uzspīd, momentāli blakus kokos, kurus īpašnieki nepamana. Vasaras vidū jauna sause, un tā tik uz priekšu.”
Turklāt, ja mizgrauža bojājumus pamana savlaicīgi, nozāģētos kokus vēl var izmantot citiem nolūkiem.
Ogres Zilajos kalnos nozāģēti un sakrauti mizgrauža bojātie egļu stumbri.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |