Pētījums: dabas aizsardzība svarīga 95% Latvijas iedzīvotāju

Atzīmējot Eiropas Savienības īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīkla Natura 2000 dienu, prezentēts Vidzemes augstskolas veiktais pētījums par sabiedrības attieksmi pret dabu un tās aizsardzību. Pētījuma rezultāti liecina, ka 95% respondentu uzskata – rūpēties par dabu ir svarīgi, tomēr atšķiroties pilsētu un lauku iedzīvotāju izpratne par to, kas ir rūpes par dabu. Visvairāk iebildumu ir par nokaltušo koku atstāšanu mežā un mitrāju atjaunošanu.

Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvijai saistošas kļuva dabas direktīvas, uz kuru pamata tiek veidots aizsargājamo teritoriju tīkls. Pašreiz Latvijā ir 333 Natura 2000 teritorijas, tomēr tas esot par maz, lai izpildītu Eiropas biodaudzveidības stratēģiju, kam gan esot tikai ieteikuma forma. DAP Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode skaidro, ka no aizsargājamo dabas tīklu skaita un procentiem Latvija ir priekšpēdējā vietā: “Tāpēc mums ir sāpīgāk izpildīt Eiropas biodaudzveidības stratēģiju, kur tiek runāts par 30% aizsargātu platību. Lai mēs to ieviestu, mums ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, lai tas nenodarītu postu citām tautsaimniecības nozarēm, bet citās valstīs par to vairs nav jālauza galva.”

Vidzemes televīzija

Lai noskaidrotu sabiedrības attieksmi pret dabu un dabas aizsardzību, Vidzemes augstskola pagājušajā gadā veikusi pētījumu, aptaujājot 1051 respondentu no sešpadsmit gadu vecuma. Aptaujas rezultāti liecina, ka vairums respondentu labprāt atpūšas, izzina un vēro dabu. Gandrīz visi uzskatījuši, ka rūpēties par dabu ir svarīgi, tomēr izpratne par to, kas ir rūpes dabas saglabāšanā, atšķīrusies, stāsta Vidzemes augstskolas pētījumu pārstāve Anda Mežgaile: “Tā izpratne atšķiras starp tiem, kuri dzīvo laukos un pilsētā. Tie, kuri dzīvo savrupmājā, tiem dabas jautājumi ir aktuālāki. Viņi vairāk iesaistās sabiedriskajās apspriešanās, viņi izjūt to ietekmi vairāk. Mēs, kuri dzīvojam dzīvoklī, aizbraucam, apskatāmies, bet tas nav mūsu dzīvesveids. Kopīgi bija izcelts brīvprātīgais darbs dabas aizsardzības labā. Galvenokārt, tās ir talkas. Izcelta tika arī dalīto atkritumu savākšana, konkrēti depozītsistēma. Kopīgi tika izcelts arī, ka uztrauc klimata pārmaiņas.”

Vidzemes augstskolas pētījumu pārstāve Anda Mežgaile skaidro, ka sabiedrības aptauja tiek īstenota trīs posmos. Pašreiz varot salīdzināt 2021. un 2024. gada aptaujas rezultātus: “Latvijas sabiedrībai rūp daba, un cilvēki arī saprot, ka ikdienas mūsu lēmumi ietekmē dabu mums apkārt. Svarīgi ir pievērst uzmanību, ka, salīdzinājumā ar pirmo periodu, zināšanu ir kļuvis mazāk, un cilvēkiem ir nepieciešami konkrēti padomi, ko tad es viens pats varu izdarīt.”

Palīdzēt dabai var ne tikai lauku īpašumu saimnieki. Izglītot sevi un palīdzēt dabai tie, kuriem pieejams tikai balkons vai palodze dzīvoklī, var, iestādot podiņos dažādus augus un, īpaši, nektāraugus. DAP projekta “LatViaNature” eksperte Linda Uzule skaidro, ka tas pievilinās apputeksnētājus: “Bitītes, ziedmušas, lapsenes un tauriņus par kuriem priecāties! Tas mums dod divejādu efektu. Viņi mums apputeksnēs augus, iespējams, tajā bolkonā nolikts kāds tomāts vai gurķis, un arī tur jums viņi palīdzēs, bet otrs būs jums pašam – izglītošanās funkcija.”

Savukārt, privātmāju īpašnieki un pilsētu teritoriju apsaimniekotāji, palīdzēt dabai varētu pļaujot zālājus ne biežāk kā divas līdz trīs reizes sezonā, tādējādi, palielinot dabisko zālāju platības. Tiesa gan, pašvaldību saistošie noteikumi tik garu zāli pilsētās nepieļauj. Tomēr pēdējā laikā esot vērojama arī cita tendence. Kā piemērs tam esot Kandava, kur, ievērojot iedzīvotāju lūgumu, noteikumi mainīti. Pirmie soļi, kā veicināt dabas daudzveidību dārzā un lauku īpašumā, apkopoti arī brošūrā.