Salacā atjauno straujteces – tajās atgriežas lašu mazuļi

Lai uzlabotu Salacas ūdeņu un biotopu kvalitāti, pirms diviem gadiem uzsākta vērienīga projekta Life is Salaca īstenošana. Tajā apvienojušās piecas organizācijas – Valsts mežzinātnes institūts Silava, biedrība Makšķernieku klubs “Salackrasti”, Dabas aizsardzības pārvalde, Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs, kā arī Valsts zinātniskais institūts BIOR.

Nesen projekta partneri tikās Ainažu pagastā, kur “Salackrasti” aicināja uz semināru dabā, lai demonstrētu, kā jau otro sezonu norit straujteču tīrīšana. Atis Apelis biedrības “Makšķernieku klubs “Salackrasti”” valdes loceklis skaidro: “Tā ir straujteču vieta, kas ir aizaugusi ar ezermeldriem, velēna ir apmēram 30-40 cm, vietām pat biezāka. To mēs norokam nost, un apakšā ir akmeņi un oļu materiāls, kas ir piemērots lašu nārstam. Arī vimbai, nēģim, taimiņam. Mēs cenšamies atjaunot upi tajā stāvoklī, kāda tā bija pirms aizaugšanas. Esam ievērojuši, ka bebru nograuztie koki aizķeras aiz akmeņiem, un aiz tā veidojas diezgan iespaidīgs apaugums. Ar to visu cīnāmies.”

Lai netraucētu lašveidīgo zivju migrācijai un nārstam, straujteču tīrīšanas darbus iespējams veikt no 15. jūlija līdz 15. septembrim. Tomēr šogad ilgstoši turējās augsts ūdens līmenis, tāpēc ekskavators upē varēja iebraukt vien 22. augustā. Tomēr viss plānotais – četru posmu iztīrīšana pusotra kilometra garumā – paveikts. “Esam paredzējuši Salacā iztīrīt 20 hektārus, šobrīd esam izpildījuši 11. Vēl divi gadi ir palikuši ko darboties, tā kā ļoti ceru, ja laikapstākļi neieviesīs savas korekcijas, ka paspēsim visu izpildīt paredzētajā laikā,” stāsta Apelis. 

Pēc šīs vasaras jau var izdarīt pirmos secinājumus. Zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks Kaspars Abersons gan atzīst, ka tie ir nepilnīgi, jo augstais ūdens līmenis traucēja arī zivju monitoringam. “Sliktāk nav noteikti. Lašu mazuļi ir, arī iztīrītajās vietās, atjaunotajās straujtecēs viņi ir. Tāpat vietās, kur iepriekš visdrīzāk nebija, kur mēs pat neesam monitorējuši, jo tur bija ezermeldru mežs, kur ūdens droši vien bija, bet diez ko netecēja. Tad tagad tur lašu mazuļi ir. Tā kā visticamāk ir labāk, nekā bija. Par to, kā darīt vēl labāk un par to, cik ļoti ir labāk, es ceru, mēs plašāk varēsim parunāt nākamgad.”

Pētnieks stāsta, ka par projektu ieinteresējušies un atzinīgi novērtējuši kolēģi no Igaunijas. Tāpat Salacā gūtā pieredze un izdarītie secinājumi noteikti noderēs arī citu upju apsaimniekotājiem, jo Latvijā nav vienota modeļa un vadlīniju pareizai straujteču tīrīšanai, turklāt ne vienmēr pēc šiem darbiem tiek rūpīgi izvērtēts, vai paveiktais devis gaidītos rezultātus. “Šis nav vienīgais projekts, tagad tam ir arī sekotāji, kas arī ļoti rūpīgi monitorē rezultātus, bet man ir prieks, ka mēs vieni no pirmajiem sākām uzreiz ar sekošanu līdzi tam, ko mēs izdarām, un sekošanu līdzi tam, kā zivis novērtē mūsu sniegumu. Tas ir ļoti labi, ka cilvēku pieeja mainās, un, jo vairāk mēs sevi vērtēsim, jo labāki mēs varam kļūt,” uzsver Abersons.

Projekta Life is Salaca īstenošana sākās 2023. gada rudenī un noslēgsies 2028. gadā. Kopējais projekta finansējums ir tuvu sešiem miljoniem eiro, to līdzfinansē Eiropas Savienības “Life” programma, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija, kā arī projekta partneri.