Saukas ezera attīstība bremzējas – pašvaldība gatava pārņemt apsaimniekošanu

Saukas ezers ir viens no lielākajiem Latvijā, kā arī nozīmīgs dabas un tūrisma objekts Sēlijā. Tas ir piecpadsmitais lielākais ezers valstī, ar ievērojamu potenciālu gan atpūtai, gan uzņēmējdarbībai. Ezera apsaimniekošana šobrīd uzticēta konkrētam apsaimniekotājam, kura uzdevums ir attīstīt infrastruktūru, pakalpojumus un piesaistīt finansējumu. Taču ezera apkaimes attīstība notiek gausi, un pašvaldība arvien nopietnāk apsver iespēju apsaimniekošanu pārņemt savās rokās. 

Saukas ezers ir publiska ūdenstilpe, kuru Jēkabpils novada pašvaldība nodod nomā apsaimniekošanai. Pēc pēdējās izsoles tiesības uz ezera apsaimniekošanu uz vairākiem gadiem ieguvusi Saukas dabas parka biedrība. Tās pārziņā ir ezera infrastruktūras uzturēšana, makšķerēšanas organizēšana un tūrisma attīstība. 

Atpūtas zona pie Saukas ezera.

Sanita Lūse (JV), Viesītes pilsētas pārvaldes vadītāja: “Mums ir ļoti svarīgs Saukas ezers, tā apkārtne, jo sākotnēji šeit jau ir bijušas vairākas publiskās atpūtas vietas, ko cilvēki ir izmantojuši gadu gadiem. Šobrīd mēs esam labiekārtojuši divas: šo, kur mēs atrodamies – Zīlānu peldētavu, un otra ir peldētava Markudāni, kas atrodas pretējā ezera krastā. Vienmēr izskan jautājums par naktsmītnēm, vai ne? Nu, tātad, par to ir jādomā, jā, jo arī mums netālu no šejienes, Elkšņos, apdzīvotā vietā, ir iespējas ar naktsmītnēm. Tas nav tālu, bet ir ļoti daudzi, kuriem nemaz nevajag šīs naktsmītnes, taču tā ir joma, ko vajadzētu attīstīt.”

Tikmēr Jēkabpils novada attīstības pārvalde norāda, ka esošā situācija ezera apsaimniekošanā nav apmierinoša, jo netiek pietiekami attīstītas iniciatīvas, kas kopumā varētu veicināt tūrisma izaugsmi.

Baiba Voltmane, Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes vadītāja: “Ja šādi turpinās biedrība šo ezeru apsaimniekot, attīstības tur nebūs, jo viņi nelabprāt, nezinu, vai tas arī finansējuma trūkuma dēļ, neiesaistās kaut kādos projektos, un arī ar to licencētās makšķerēšanas apsaimniekošanu, organizēšanu tur ir zināmas problēmas. Mūsu vides inspektori, kas ir bijuši apsakošanā šogad jau 11 reizes šajā Saukas ezerā, no tām deviņās reizēs ir fiksēti pārkāpumi. Ir makšķerēts bez licences, instrumenti izmantoti neatbilstoši – pārkāpumi ir dažādi.”

Vietējie tūrisma pārstāvji norāda, ka interese par Saukas ezeru saglabājas un aktivitātes tiek attīstītas. Tomēr būtisks izaicinājums joprojām ir sezonalitāte, jo lielākā daļa apmeklētāju ierodas vasarā.

Kalvis Kārkliņš, Viesītes tūrisma informācijas centra speciālists: “Tas kopējais redzējums ir tāds, ka Saukas ezers un Saukas ezera apkārtnei ir jāiekļaujas kopējā piedāvājumā. Tāds ilgtermiņa redzējums, ko mēs redzam, kas ir izaicinājums, bet tas ir noteikti risināms – piedāvājot aizvien interesantākus un saistītus piedāvājumus, kur būtu gan ēdināšana, gan pieredzes, tūrisms, gan velo tūrisms. Tikai tā mēs varam piesaistīt cilvēkus, lai viņi šeit pavadītu pēc iespējas vairāk laika.”

Saukas ezers.

Ezera apkaimē nakšņošanas un ēdināšanas iespējas nodrošina zemnieku saimniecība “Assi”. Tās īpašnieks atzīst, ka cilvēku skaits reģionā ir neliels un arī tūrisms ar katru gadu samazinās. 

Gatis Lahtiņins, ZS Assi īpašnieks: “Ja tur nebūtu kafejnīcas, tad vispār tu vari izslēgt gaismu un aizbraukt no turienes prom – viss. Vasarā ir bums, bet pa ziemu ir jāizdzīvo. Te cilvēki brauc ēst, jo tuvākajās vietās pagaidām nekur citur nav iespēju paēst.”

Pašvaldība uzsver –  Saukas ezeram ir ievērojams attīstības potenciāls, taču nepieciešama mērķtiecīga rīcība, tādēļ apsver iespēju tā apsaimniekošanu pārņemt. 

Baiba Voltmane, Jēkabpils novada Attīstības pārvaldes vadītāja: “Mēs kā speciālisti redzam, ka mēs varētu to ņemt savā pārraudzībā, jo mums tomēr ir cita kapacitāte. Mums arī ir pieredze. Mēs runāsim ar biedrību, kā viņi redz turpmāku sadarbību un kā mēs redzam. Līdz ar to – turpināsim darbu.”

Attīstības pārvaldes redzējumā lielākais izaicinājums tūrisma attīstībai ap Saukas ezeru ir piekļuves tiesības, jo pašvaldības īpašumā šajā teritorijā ir maz zemju. Papildus tam nepieciešams risināt invazīvo sugu – latvāņu – izplatību. Būtisks faktors ir arī Dabas aizsardzības plāns, kura darbības termiņš šogad beidzas. Līdz šim pašvaldība nav saņēmusi indikācijas, ka tas tiks izstrādāts no jauna.