Degvielas cenu dēļ lauksaimnieki spiesti meklēt veidus, kā ietaupīt

Jau pēdējās nedēļās sociālajos medijos bieži parādās bildes, kur salīdzina degvielas cenas uzpildes stacijās. Arvien biežāk tā kļūst arī par sarunu tēmu. Tomēr augstās cenas neietekmē tikai iedzīvotājus ar savām privātajām automašīnām – cietēji ir arī lauksaimnieki, kuriem pavasara darbi tikko sākušies. Gadā tiek patērētas pat vairākas tonnas degvielas, un rudenī vēl būs jānovāc raža. Tas rada bažas par to, kā izdzīvot šādos apstākļos.

Edgars Suzveizda ir lauksaimnieks Latgales pusē, Krāslavas novadā. Nodarbojas ar graudkopību – audzē kviešus, miežus un auzas. Kā viņš stāsta, pēdējie gadi nav bijuši viegli: vienu gadu raža izkalta, pērn pārmirka, bet šogad jācīnās ar augstajām degvielas cenām.

Krāslavas novada Izvaltas pagasta zemnieku saimniecības “Korentes” saimnieks Edgars Suveizda: “Patiesībā, ja mēs zinām, cik no viena hektāra var nopelnīt, un pēdējie gadi rāda to, ka tās ir ļoti mazas naudiņas, tad iedomājieties… Piemēram, ja tagad degvielas cena ir kāpusi par 40 centiem un ja uz hektāru tev vajag patērēt no 100 līdz 200 litriem degvielas, varat sarēķināt, cik tas sanāk uz viena hektāra. Un bieži vien šīs izmaksas ir tuvu gada ienākumiem.”

Edgars stāsta, ka saimniecība, kas apsaimnieko vismaz 100 hektārus, gadā patērē līdz 4 tonnām degvielas. Papildus tam iepriekšējais gads, kad bija ļoti lietains, nepalīdzēja. Rezultātā laukus nākas atkal art un uzkopt, kas nozīmē papildu izdevumus.

Edgars Suveizda: “Un es zinu, ka daudziem degvielas trūkst. Dzirdu pat arī tādas ažiotāžas, ka, piemēram, lauksaimnieks ir pasūtījis degvielu, viņam neved, un tad, kad piegādā, cena jau pa tām pāris dienām, kamēr brauc, ir izmainījusies. Tas arī ir tāds nepatīkams pārsteigums šajā gadā.”

Edgaram šajā situācijā nav daudz risinājumu, jo, kā viņš stāsta, cenu lauksaimnieki nenosaka –  tā ir atkarīga no biržas, kas šobrīd nav augsta. Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienībā norāda, ka katrs cenšas atrast dažādus veidus, kā kaut nedaudz ietaupīt.

Latgales ražojošo lauksaimnieku apvienības valdes priekšsēdētājs Aivars Bernāns: “Ir ļoti vērīgi un analītiski jāpieiet pie kultūraugu izvēles, tehnoloģiju izvēles un jāizvērtē, kas būtu optimālākie risinājumi esošajai situācijai, kur mēs varētu iespēju robežās gan ieekonomēt degvielas patēriņu, gan arī tas, kas saistās ar citām izmaksām.”

Tomēr, ņemot vērā nestabilo situāciju tirgū un iepriekš neveiksmīgos ražas gadus, vairāki lauksaimnieki pārtraukuši savu darbību. Taču līdzšinējie ļoti cer uz Zemkopības ministrijas atbalstu un iespēju tos atbalstīt. 17. martā notika arī Lauksaimnieku konsultatīvās padomes sēde, kurā tika pārrunāta augsto degvielas cenu ietekme uz lauksaimniekiem.

Zemkopības ministrijas Valsts sekretāra vietniece nozaru politikas un tirgus jautājumos Liene Jansone: “Mēs rosinām noteikt minimālo likmi – 21 eiro par 1000 litriem. Šobrīd tie ir 70 eiro par 1000 litriem. Papildus mēs pārrunājām arī ar nozari par iespēju atlikt dīzeļdegvielai noteiktās obligātās biodegvielas piejaukuma prasības piemērošanu vismaz par diviem mēnešiem. Šobrīd ir noteikts, ka no 1. aprīļa tam ir jāstājās spēkā.”

Tāpat tika izteikts priekšlikums uz laiku atcelt šobrīd noteikto rezerves maksu dīzeļdegvielai, kā arī pārrunāta iespēja izmantot dīzeļdegvielas rezerves arī lauksaimnieku vajadzībām. Pašreiz šie priekšlikumi ir apkopoti un iesniegti Ekonomikas ministrijai izskatīšanai.