6. novembrī Latvijā sākas solārā ziema – gada ceturksnis, kurā Zemes ziemeļu puslode saņem vismazāko Saules gaismas daudzumu.
Atbilstoši portālā “timeanddate.com” publicētajiem datiem solārā ziema turpināsies līdz 4. februārim. Šajos trīs mēnešos saules spīdēšanas ilgums Rīgā būs mazāks par deviņām stundām dienā. Īsākā diena būs 21. decembris, kad laika sprīdis starp saules lēktu plkst. 9 un rietu plkst. 15.43 būs vien sešas stundas un 43 ar pusi minūtes.
45 dienas pēc ziemas saulgriežiem – 5. februārī – sāksies solārais pavasaris, kas turpināsies līdz 6. maijam. Šajā periodā dienas garums palielināsies no nepilnām deviņām stundām līdz nepilnām 16 stundām.
Gadalaikus iedala dažādi. Astronomiskais rudens šogad sākās 22. septembrī un noslēgsies 21. decembrī, kad būs ziemas saulgrieži. Astronomiskā ziema turpināsies līdz pavasara ekvinokcijai 20. martā.
Savukārt meteoroloģiskā ziema sāksies tad, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra vismaz piecas dienas pēc kārtas būs zemāka par nulli. Pērn meteoroloģiskā ziema Latvijā kopumā sākās 4. decembrī, bet 2022. un 2023. gadā – jau 17. novembrī.