Strīds par Meža likumu: vai Latvijā kokus cirtīs jaunākus?

Pašlaik notiek plašas diskusijas par Zemkopības ministrijas virzītajiem grozījumiem Meža likumā. Viena no būtiskākajām iecerēm ir samazināt galvenās cirtes vecumu vairākām koku sugām. Šīm un citām pārmaiņām iebilst vairāk nekā 20 organizācijas, savukārt dažas ministrijas priekšlikumus atbalsta. 

Samazināt koku ciršanas vecumu, atteikties no prasības veikt atkārtotu inventarizāciju ik pēc 20 gadiem un noteikt, ka jebkura saimnieciskā darbība, kas atbilst Meža likumam, automātiski atzīstama par atbilstošu biotopu aizsardzības prasībām – šādus grozījumus Zemkopības ministrija izvirzījusi ar domu, ka jādomā mūsdienīgi un atbilstoši Eiropas moderniem principiem.

Armands Krauze, zemkopības ministrs (ZZS), stāsta: “Eiropā lielāka brīvība ir meža īpašniekiem, Eiropā nav šāds normatīvais regulējums, kā mums absolūti lielākajā daļā valsts. Un tas nozīmē, ka meža īpašnieks pats pieņem lēmumus, kā viņš apsaimnieko mežu, kad viņš nozāģē mežu. Un Eiropā tajā pašā laikā arī daba tiek aizsargāta ļoti labi.”

Par to gan nav vienisprātis vairākas dabas aizsardzības organizācijas, tostarp, Latvijas Ornitoloģijas biedrība, kas uzskata – šādi grozījumi nozīmētu ciršanas apjomu pieaugumu. Turklāt esot jāņem vērā fakts, ka joprojām Latvijā plaši notiek tieši kailcirtes.

Viesturs Ķerus, Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs skaidro: “Mēs jau tā šobrīd esam rekordaugstā ciršanas intensitātes līmenī. Pagājušajā gadā tie bija 16 miljoni kubikmetru koksnes, kas tika iegūti Latvijas mežos. Un tas ir vismaz pēdējos 100 gados augstākais līmenis kāds ir bijis. Un, tātad, šie likuma grozījumi vēl to varētu palielināt. Tas nozīmē, ka būtiski samazināsies arī ilgtermiņa vidējais meža vecums, tātad, meži vairs nevarēs atjaunoties pilnvērtīgi.”

Akciju sabiedrībā “Latvijas valsts meži” gan uzskata pretēji – atļaujot kokiem tik ilgi augt, rezultātā mežaudze ir jāatjauno. 

Ģirts Abizārs, AS “Latvijas valsts meži” mežu resursu pārvaldības direktors: “Viens ir tas, ka tās prasības, kas ir jāīsteno, ir dārgas un laiku prasošas. Un mēs redzam arī, ka kopumā sabiedrība arī zaudē no tā, kā tiek uzliktas, nu, kā piemēru, audzē tik ilgi kamēr tiek sasniegta tāda robeža, ka atzīst šo mežaudzi par tālāk iznīkušu, kas nozīmē, ka viņa ir jāatjauno.”

Līdzīgi domā arī Latvijas Kokrūpniecības federācijā. Tā kā koka ciršanas vecums ir samērā ilgs, uzņēmumi zaudē finansiāli. 

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas viceprezidents: “Rezultātā mēs no tās apses, kuru 30 gados mēs izcērtot varētu smuku pirts dēli saražot, pavisam citā vērtībā, tad sagaidot 40 gadus mēs kā kokrūpnieki no tā varam dabūt labākajā gadījumā paletes dēli, taras dēli dabūt ārā vai arī malku saražot. Un tajā brīdī mēs kā tautsaimniecība zaudējam.”

Savukārt Latvijas Permakultūras biedrība uzsver, ka par cirtes vecumu būtu jāpieņem lēmumu mežsaimniekiem, jo katra koka suga un mežaudze atšķiras.

Agnis Graudulis, mežu apsaimniekotājs, Latvijas Permakultūras biedrības valdes loceklis: “Ja apsi grib cirst 30 gadu vecumā, daudzos gadījumos, jau tā apse ir ir bijusi jaunībā dzīvnieku bojāta un slikti augusi, tas ir redzams un tā būtībā, tad jau ir sanitārā cirte un audzes nomaiņa. Bet tā apse var mierīgi arī augt 50 un 70 un arī 100 gadus. Vienā vietā sasniegt ļoti labu caurmēru un būt pilnīgi nebojāta.”

Savus iebildumus paudusi arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Tās pārstāve Daiga Vilkaste uzsver, ka šie grozījumi izvirzīti pārsteidzīgi. 

“Varam sākt ar to, ka pirms šādus apjomīgus grozījumus virza, noteikti būtu jābūt arī sabiedriskajai apspriešanai, par ko jau ir norādījusi iepriekšējā Satversmes tiesa, arī iepriekšējā reizē, kad tika par koku ciršanu pieņemts šis spriedums. Otrs globālais jautājums, ka šādi veida grozījumi tiek virzīti pirms ir izstrādātas meža politikas pamatnostādnes un nav arī veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums,” saka Daiga Vilkaste, VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore.

Jāteic gan, ka vakar Zemkopības ministrija publicēja pamatnostādes, bet stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums gan vēl esot procesā. 

Mežs.