“Tik slikts gads vēl nav bijis” – lietavas posta Sēlijas laukus

“Tik slikts gads, kā šogad, mums vēl nav bijis!” Tā par aizvadīto sezonu saka ķiploku audzētāja no Sēlijas. Aukstais pavasaris, kam sekoja ilgstošas lietavas būtiskas problēmas sagādāja arī citu lauksaimniecības kultūru audzētājiem, bet Eiropas komisija aizvien skrupulozāk izvērtē, vai piešķirt  finansiālu atbalstu zemniekiem. Šogad no Eiropas saņemti 4,2 miljoni eiro augļkopības, sēklkopības un dārzeņkopības nozarei, bet graudkopība vēl tiekot vērtēta. Tāpēc šodien ikgadējā reģionālajā lauksaimnieku konferencē, galvenokārt, tika runāts par ilgtspējības saglabāšanu. 

2025.gads lauksaimniekiem, tāpat kā divi iepriekšējie, bija izaicinājumiem bagāts. Maija salnu un neierastā aukstuma pēdas visvairāk rudenī izjuta augļkopji. Aukstajam maijam sekoja pamatīgas lietavas, īpaši Vidzemē, Latgalē un Sēlijā, kas būtiski ietekmējušas gan graudaudzētājus, gan dārzeņu audzētājus. 

Ķiploku audzētāja Inese Krasmane no Augšdaugavas novada: ”Par tiem iepriekšējiem gadiem varētu teikt, kā kurā brīdī un kā kura kultūra, bet šogad bija tā, ka mēs tiešām pa ūdeni bridām. Tā kā mēs ķiplokus audzējam, tad šogad arī – no hektāra varbūt 500 kilogramus novācām, ja parasti novācam ap četrām tonnām.”

Inese Krasmane no Augšdaugavas novada Bebrenes pagasta stāsta, ka šai pusē pārmitrināta augsne  bijusi tik ilgi, ka arī no kartupeļiem čiks vien sanācis, un līdz pat decembra sākumam nav varējusi iestādīt ziemas ķiplokus: ”Mēs arī cietes kartupeļus audzējam, un kā vīrs teica – mēs bez zaudējumiem. Piecas tonnas mēs iestādījām un piecas tonnas novācām. Sēklai palika, ko nākamgad stādīt. Tā kā šogad viss ir tā…”

Inese ķiplokus arī pārstrādā, un novērojumi liecinot, ka šogad cilvēki tirdziņos ļoti izteikti meklējot Latvijā ražotu preci. Lai lauksaimnieki paglābtos no laika apstākļu radītājām problēmām, ar to vien nepietikšot, tāpēc šodien ikgadējā reģionālajā lauksaimnieku konferencē galvenokārt tika runāts par ilgtspējības saglabāšanu.

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis: ”Viens ir finanšu riski. Ja ir kredītsaistības, tad būt gatavam sarunās ar kredītiestādēm, ja notiek krīze. Tieši to mēs tagad darām ar tām saimniecībām, kur ir problēmas. Kā veidot sapratni ar bankām, man liekas, ir viens no tādiem galvenajiem jautājumiem. Otrs – kas notiek manā saimniecībā, cik es esmu diversificēts. Vai man ir dažādas kultūras, vai kādi vēl kādi papildus ienākumu avoti. Ja man vienā nozarē kaut kas neaizies, tad otra mani izglābs.”

Jelgavas novada zemnieku saimniecības ”Paitēni” saimnieks Gundars Ceplītis stāsta, ka līdztekus graudaugiem audzē arī ķiplokus, tomēr vēl svarīgāk par kultūru dažādību ir sējumu apdrošināšana: ”Ja zemnieks ir apdrošinājies un notiek dabas katastrofa, apdrošināšana tiešām sedz ļoti labi. Es redzu, ka, ieguldot finansējumu apdrošināšanas segšanai, tas visas pārējās problēmas īstenībā ļoti labi nodzēš.”

Statistika liecina, ka patlaban apdrošināti ir aptuveni 30% no visiem sējumiem, un daudzi joprojām paļaujas, ka krīzes brīdī palīdzēs Eiropas finansiālais atbalsts. Tomēr cerības uz to aizvien sarūkot, skaidro zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS): ”Attiecībā uz graudkopību, kopā šobrīd Eiropa vēl vērtē, bet ir indikācijas, ka procentuāli pēc tiem skaitļiem, kas ir sezonu noslēdzot, mums situācija nav bijusi tik smaga, lai piešķirtu finansējumu. Oficiālu atbildi mēs vēl neesam saņēmuši. Mēs vēl sūtam papildus informāciju, bet es vēlos pateikt, ka Eiropa ļoti skrupulozi vērtē ietekmi uz nozari kopumā.”

Pagaidām vēl neatbalstītais rīks, lai lauksaimniekus pasargātu no laika apstākļu ietekmes ir – riska fonds. Lai tas darbotos, nepieciešama gan visu, vismaz lielo zemnieku iesaiste, ko līdz šim neesot izdevies panākt.