Lietavas samazina ražu uz pusi: zemnieki brīdina par sekām ekonomikai

Graudi sadīguši jau uz lauka, kartupeļus skārusi lakstu puve, bet sīpoli neatbilst līgumā prasītajam izmēram. Nelabvēlīgo laika apstākļu ietekmē visām kultūrām raža tiek prognozēta uz pusi mazāka. Biedrība “Zemnieku saeima” norāda, ka tas ietekmēšot visu Latvijas ekonomiku, bet zemnieki to izjutīšot arī nākamgad, ja nepaspēs laicīgi apsēt ziemāju platības.

Zemnieku saimniecībā “Jaunstrīķeri” Bauskas novada Iecavas pagastā kartupeļi ir pamatkultūra, kas aug apmēram 100 hektāru platībā, galvenokārt čipsu un cietes ražošanai. Par noteiktu apjomu nodošanu ar ražotājiem noslēgti līgumi, bet čipsiem paredzētajiem kartupeļiem laksti jau nokaltuši, neraugoties uz to, ka visi miglojumi atbilstoši noteikumiem tika veikti.

Foto: Vidzemes televīzija

“Jaunstrīķeru” saimnieks Andis Arājs stāsta: “Tas gaisa mitrums bija tik šausmīgs, ka tie laksti vienkārši nopuva. Ja viņi beiguši savu dzīvi ar lakstu puvi, ir iespēja, ka tā puve saiet bumbuļos. Tas var veicināt sliktāku glabāšanos un arī uz kvalitāti attiekties.”

Līgums ar čipsu ražotājiem paredz kartupeļiem ne tikai labu kvalitāti, bet arī noteiktu izmēru, bet izrokot vairākus lakstus, tikai daži kartupeļi atbilst nepieciešamajam izmēram. Turklāt čipsiem tiekot audzētas speciālas šķirnes, kas citur nemaz īsti neesot izmantojamas, skaidro Andis Arājs.

Otra pamatkultūra saimniecībā ir sīpoli, par kuru realizāciju noslēgts līgums ar lielveikalu, bet arī šeit svarīgs ir izmērs. Minimālais izmērs esot 45 milimetri, bet, izmērot uz lauka esošos sīpolus, tikai reti kurš tam atbilst.

Foto: Vidzemes televīzija

Z/S “Jaunstrīķeri” īpašnieks Andis Arājs stāsta, ka lielākā problēma esot saistības: “Tā jau mēs vāksim un darīsim, bet ir tās saistības. Kredītsaistības un līgumi. Ja ar līgumiem vēl tā vienkāršāk, tad ar tām kredītsaistībām, naudas atmaksām… Cik ilgi tu vari barot tās bankas ar tiem solījumiem, ka nākošā raža būs labāka, bet jau trešo gadu raža nav labāka. Protams, ceram arī uz kaut kādiem atbalstiem, bet nu vāksim, ko varēsim. Protams, tas viss – graudi ir lopbarībai, kartupeļi zem izmēra – nav kur likt.”

Kā skaidro lauksaimniecības eksperte Iveta Grudovska, tā nav tikai zemnieku problēma, un ne jau tāpēc, ka veikalos varētu pietrūkt pārtikas. “Problēma šobrīd ir ar mums lokālajiem Latvijas lauksaimniekiem, kas ir neatņemama tirgus ekonomikas sastāvdaļa, un, ja mūsu prognozētie ieņēmumi būs, apmēram, puse, tad arī ar pārējo sabiedrību mēs dalīsimies tikai ar pusi. Cietīs osta, cietīs piegādātāji. Arī nodokļu summa, ko mēs varēsim atgriezt sabiedrībai, būs stipri mazāka, jo ieņēmumi ir apmēram puse. Tā ir tā mūsu sāpe.”

Pašreiz  lauksaimniecībā visā Latvijas teritorijā līdz 5. novembrim izsludināta ārkārtēja situācija. Ministrija vērsusies Eiropas komisijā ar lūgumu piešķirt kompensāciju.

Foto: Vidzemes televīzija

Biedrība “Zemnieku Saeima” gan publiskajā telpā paudusi, ka kompensācija neesot vajadzīga, jo tā nespēj nosegt zaudējumus. Kā skaidro biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja- Burmistre, zemnieki neprasīšot  kompensāciju no valsts budžeta, bet iesnieguši  Zemkopības ministrijai sarakstu ar nepieciešamajiem darbiem, kas palīdzētu zemniekiem.

Maira Dzelzkalēja- Burmistre: “Pirmkārt, ļoti ātri nepieciešams saskaņot ar ES dažādus atvieglojumus nākošamajai sezonai. Ir pusaugusts un šobrīd jau būtu jābeidzas ziemas rapša sējai. Ziemas rapsis tiks iesēts mazāk, un tas nozīmē, ka izjuks pareizā augu maiņa, bet Eiropas noteikumi ir strikti. Tie neļauj zemniekam audzēt to, ko viņš iedomājās.”

Paļauties uz to, ka klimata pārmaiņas turpmākajos gados zemniekiem netraucēs, īsti vairs nevarot, tāpēc jādomā, kā riskus samazināt. Viena no iespējām – apdrošināt sējumus. Pašlaik apdrošināti esot ap 40% platību. Kā arī iedzīvināt augļu dārzu un dārzeņu platību apdrošināšanu. Iecerētā riska fonda izveide gan varētu būt risinājums tikai ilgtermiņā, spriež zemnieki.