Vai Elejas attīrīšanas iekārtas spēj tikt galā ar pieaugošo slodzi?

Elejā saasinājusies problēma ar notekūdeņu attīrīšanas iekārtām – pēc iedzīvotāju sūdzībām un institūciju pārbaudēm konstatēts, ka vidē nonācis piesārņojums. Valsts vides dienests jau sācis administratīvā pārkāpuma procesu, savukārt vietējie iedzīvotāji norāda uz ilgstošām problēmām – nepatīkamu smaku un aizdomām par nepietiekamu notekūdeņu attīrīšanu. Tikmēr atbildīgie dienesti uzsver, ka situācija tiek kontrolēta. 

Situācija ar Elejas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu jaudu un tehnisko stāvokli ilgstoši radījusi izaicinājumus to darbībā. Iekārtas vairs nespēj pilnvērtīgi apstrādāt pieaugošo notekūdeņu apjomu, kas tajās nonāk arī no apkārtējiem pagastiem. Rezultātā atsevišķos gadījumos vidē nonākuši nepietiekami attīrīti notekūdeņi, kas fiksēts arī institūciju pārbaudēs. Par problēmu arvien skaļāk runā arī vietējie iedzīvotāji.

Uldis Benķis, Pagasta iedzīvotājs, Elejas iedzīvotāju padomes pārstāvis: “Tā problēma ar neattīrītajiem ūdeņiem ir radusies no tā, ka ar spiedvadu no Sesavas pagasta Bērvircavas un Lielplatones pagasta uz Elejas attīrīšanas iekārtām atnāk neattīrītās fekālijas, sūdi un tā tālāk. Un šī ēka bija paredzēta tikai Elejas attīrīšanas iekārtām, ar tādu slodzi. Dotajā momentā jauda šīm attīrīšanas iekārtām nav spējīga attīrīt to lielo kvantumu, kas nāk uz Eleju. Un neviens neliekas ne ziņas, gadus desmitiem. Tagad pilnīgi jebkura mašīna, braucot garām, jūt, kā šeit smird. Viss tas aiziet uz Vircavas upi, attiecīgi, pēc tam uz Jelgavu, uz Jelgavas peldvietām. Un tur mēs peldamies, pa Elejas sūdiem!“

Valsts Vides dienesta dati liecina, ka pēdējo četru gadu laikā saistībā ar Elejas attīrīšanas iekārtām reģistrēti seši ziņojumi par iespējamiem piesārņojuma gadījumiem vai avārijām, no kuriem piecos gadījumos informācija apstiprinājusies. Vienā no jaunākajiem incidentiem konstatēts, ka avārijas rezultātā vidē nonākuši nepietiekami attīrīti notekūdeņi ar paaugstinātu fosfora un slāpekļa koncentrāciju. Tikmēr uzņēmums, kas apsaimnieko attīrīšanas iekārtas, norāda – par konstatētajām problēmām tiek ziņots atbildīgajām institūcijām un situācija tiek uzraudzīta.

Ilmārs Upenieks, “SIA Jelgavas novada KU” pagaidu valdes loceklis: “Nekādā veidā nevajag baidīties no tā, tas ir kontrolēts process. Valsts Vides dienests šo kontrolē. Mēs viņiem paši iesniedzām proaktīvi informāciju, ka mums ir avārija. Tas tā mums arī ir jādara pēc normatīviem. Viņi mūs uzrauga. Jā, valsts par to rūpējas, katrā ziņā situācija ir kontrolēta. Cilvēkiem nav jāuztraucas. Vai tas ir normāli? Vai tas ir labi? Vai mēs tolerējam ar to, tad noteikti nē.”

Pašvaldībā atzīst – problēma ir zināma un risinājumi tiek meklēti. Iepriekš bija plānots piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu iekārtu rekonstrukcijai, taču projekts neatbilda konkursa nosacījumiem un atbalstu nesaņēma.

Kaspars Sniedzītis, Jelgavas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks saimnieciskajos jautājumos: “Ir brīži, kad ir paaugstināts šīs piesārņojuma līmenis šajā ūdenī, kas tiek novadīts. Tas nav tik ļoti bīstams dabai, bet, lai šo situāciju risinātu, mēs esam iecerējuši šīs attīrīšanas iekārtas atjaunot, saremontēt. Šobrīd tiek izstrādāts būvprojekts, un reālie darbi šo iekārtu uzstādīšanai varētu beigties šī gada septembrī vai oktobrī.”

Provizoriskās izmaksas tiek lēstas ap 180 tūkstošiem eiro. Plānots uzlabot ieplūdes sistēmu, kā arī tīrīt un stiprināt dīķus un grāvjus. Vienlaikus tiek atzīts, ka kopumā Jelgavas novada ūdenssaimniecības sakārtošanai nepieciešami ievērojami lielāki ieguldījumi. Savukārt vietējie iedzīvotāji uzskata, ka ar šādiem risinājumiem nepietiek, un sagaida būtiskākas investīcijas, lai pilnībā novērstu piesārņojuma riskus.

Uldis Benķis, pagasta iedzīvotājs un Elejas iedzīvotāju padomes pārstāvis: “Šāds risinājums nevar būt attīstītā un civilizētā Eiropas valstī. Šeit ir jābūt modernām attīrīšanas iekārtām, tā, lai pilnībā netiktu piesārņota daba un nekaitētu ne dabai, ne cilvēkiem, ne dzīvniekiem, ne ekoloģijai.”

Tikmēr uzņēmumā uzsver – problēmu pamatā ir novecojusi infrastruktūra, nevis nolaidība.

Ilmārs Upenieks, SIA “Jelgavas novada KU” pagaidu valdes loceklis: “Šī situācija nav ne nolaidība, nav ne bezdarbība. Nolaidība būtu tad, ja mums būtu labas, jaunas, adekvātas iekārtas un tehniķis būtu kaut ko ne tā sadarījis vai mēs nebūtu tehnoloģisko procesu ievērojuši. Iekārtas vienkārši fiziski ir vecas. Vienkārši saplīsa caurule un tā tālāk.” 

Vienlaikus SIA “Jelgavas novada KU” norāda – kopumā Jelgavas novada ūdenssaimniecības sakārtošanai nepieciešami vismaz 22 miljoni eiro, bet Latvijas ūdenssaimniecības infrastruktūras atjaunošanai kopumā – vairāk nekā viens miljards eiro.