Vairāk atbalsta augļu un dārzeņu stādījumu apdrošināšanai – lauksaimnieki cer uz plašākām iespējām

Pēdējos gados piedzīvotās vētras, krusa un dažādi citi ārkārtēji laikapstākļi mudina aizvien vairāk lauksaimnieku izmantot apdrošināšanas pakalpojumus. Taču augļu, ogu un dārzeņu audzētājiem šīs polises līdz šim izmaksāja ļoti dārgi. Lai mudinātu arī šos saimniekus apdrošināt savus stādījumus, šogad valsts būtiski ir palielinājusi atbalstu par katru apdrošināto hektāru. Vai tas mudinās augļu un ogu audzētājus aktīvāk apdrošināt stādījumus?

Valsts atbalstam apdrošināšanas prēmiju segšanai pērn pieteicās astoņas saimniecības, kuras nodarbojas ar augļu un ogu audzēšanu, liecina Lauku atbalsta dienesta dati. Viena no tām ir zemnieku saimniecība “Abullāči” Valmieras novadā. Saimnieks Pauls Kantāns stāsta, ka melleņu un dzērveņu stādījumus pagājušogad varēja apdrošināt tikai pret krusas radītajiem zaudējumiem: “Jāizmanto nebija, bet apdrošināšanu droši vien lietderīgi ir veikt tajā periodā, kad ir pagājusi ziedēšana un mēs jau spējam novērtēt potenciālo ražu. Pēc tam, atkarībā no potenciālās ražas, mēs varam noteikt līdzekļus, kas būtu vajadzīgi kā kompensācija zaudējumu gadījumā, un no tā tad arī izvēlēties apdrošināšanas lielumu – un no tā tad atkarīgs arī prēmijas lielums..”

Pērn apdrošināšanas prēmija “Abullāču” saimniecībai bija ap 400 eiro par hektāru, valsts no šīs summas segusi 50 eiro. Šonedēļ Ministru Kabinetā jau apstiprināti grozījumi, paredzot, ka augļu, ogu un dārzeņu audzētāji šogad varēs saņemt līdz 200 eiro lielu atbalstu par katru apdrošināto hektāru, tā skaidro Zemkopības ministrijas Lauksaimniecības un lauku attīstības departamenta direktore Biruta Ingiļāvičute: “Polise ir nesalīdzināmi vērtīgāka un dārgāka nekā tas ir graudaugiem, tādēļ mēs gribam iedot mazliet šādu bonusu nozarei, lai viņi sāk aktīvāk izmantot apdrošināšanu.”

Vai arī šogad apdrošināt stādījumus “Abullāčos” vērtēs pēc tam, kad ogulāji būs noziedējuši un varēs prognozēt ražu. Saimnieks Pauls Kantāns atzīst, ka valsts atbalsts ir nozīmīgs, tomēr, viņaprāt, daudz svarīgāk, lai ogu un augļu audzētājiem būtu pieejami vēl citi apdrošināšanas pakalpojumi, piemēram, pret ziemas sala postījumiem. Tādus melleņu audzētājiem radījusi arī aizvadītā ziema.

“Krusas bojājumi mums divreiz ir visu ražu paņēmuši. Bet ziema ir biežāk. Ziema bija silta, augi īsti negulēja, miera periods beidzās ātri un tagad februārī tie grādi bija pa zemu un agrākās šķirnes ir cietušas,” piebilst Kantāns. 

Pagaidām apdrošināt šādu risku ogu un augļu audzētājiem nav iespējams. Arī no pavasara salnām saimnieki stādījumus galvenokārt sargā ar laistīšanas metodi. Kooperatīva “Latraps” sējumu apdrošināšanas vadītāja Vita Baumane skaidro, ka interese par labības sējumu apdrošināšanu Latvijā veidojās pakāpeniski. Viņasprāt, līdzīgi būs arī ar ogu, augļu un dārzeņu stādījumu apdrošināšanu: “Manuprāt šis atbalsta sliekšņa paaugstinājums par vienu hektāru varētu vairot sākotnējo interesi, tomēr, ņemot vērā vēsturisko pieredzi, paredzu, ka interese augs pakāpeniski,” viņa saka.

Arī šajā sezonā augļkopjiem un dārzeņu audzētājiem ir iespējams apdrošināties tikai pret krusas radīto risku. Tomēr, ja lauksaimnieki izrādīs interesi par šādu produktu, apdrošinātājs varētu piedāvāt risinājumus arī pret citiem riskiem, piemēram, pavasara salnām. Turklāt varētu tikt izstrādāti kompleksi risinājumi, kas vienkopus iekļauj vairākus riskus. Kopumā valsts atbalstam lauksaimniekiem apdrošināšanas prēmiju segšanai šogad atvēlējusi 13 miljonus eiro.