Latvijas upēs ir tūkstošiem mākslīgi radītu šķēršļu, kas traucē to dabiskajam plūdumam un zivju migrācijai. Tomēr pamazām situācija mainās – Cēsu novadā, netālu no Līgatnes, nelielā Vildogas upīte piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas. Pateicoties Pasaules Dabas Fonda iniciatīvai, tā atkal var tecēt brīvi.
Vildogas upīte Cēsu novadā ir aptuveni 18 kilometrus gara Gaujas pieteka. Vēl nesen tās tecējumu būtiski apgrūtināja divas padomju laikos būvētas un avārijas stāvoklī esošas ceļa caurtekas.
Pēc Pasaules Dabas Fonda iniciatīvas tās ir pārbūvētas, un upe beidzot var plūst brīvi, stāsta Magda Jentgena, Pasaules Dabas Fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja: “Abas caurtekas bija problemātiskas, avārijas stāvoklī. Tās bija gan migrācijas šķērslis zivīm, gan fragmentēja upi kā ekosistēmu. Pārbūvējot šīs divas caurtekas visa Vildogas upe kļūst brīvi plūstoša.”
Vienlaikus sakārtotās caurtekas mazina riskus plūdu laikā. Magda Jentgena piebilst: “Viens iemesls, kāpēc ir svarīgi pārbūvēt caurtekas ir lai mazinātu šo te ceļu izskalošanu un plūdus, kas pēc tam ir krietni dārgāk, nekā nomainīt caurteku laicīgi.”
Tomēr ar caurteku pārbūvi darbs šeit nebūt nebeidzas. Jau šovasar Vildogas upīti tīrīs Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrība, atbrīvojot to no sanesumiem un sakritušiem kokiem. Ainārs Šteins, Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības vadītājs, skaidro, ka tas nepieciešams, lai atjaunotu zivīm svarīgās straujteces un nārsta vietas: “6,73 km posmu no ietekas Gaujā līdz nākamajai caurtekai. līdz ar to mēs gan šo PDF projektu, gan mūsu darbības, redzam, kā tādu vismērķtiecīgāko darbību, kur tiek gan šķēršļi nojaukti, gan arī upes ūdens tece attīrīta.”
Pēc Bejas dambja nojaukšanas pērn savu dabīgo tecējumu atguva Alūksnes upīte. Vildogas caurtekas ir jau nākamā Pasaules Dabas Fonda iniciatīva projektā “Par tīrām upēm”.
“Piemēram, Kuldīgas pusē, Riežupē mēs gribam attīstīt vietējo kopienu, kas uzrauga savu upi un veic atjaunošanas darbus, lai mēs neesam vienmēr tie, kas nāk un saka tagad šeit vajag šādi un darīsim tā, mēs gribam to iniciatīvu no vietējām kopienām,” skaidro Magda Jentgena.
Lai šķēršļu nojaukšana Latvijas upēs ritētu raitāk, steidzami ir nepieciešams sakārtot un vienkāršot likumdošanu, kas pašlaik šādiem darbiem nereti rada vēl papildu šķēršļus. Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) atzīst, ka šis darbs ir ļoti sarežģīts, tāpēc pašlaik top memorands par upju kvalitātes un ražības uzlabošanu. Rudīte Vesere, KEM valsts sekretāra vietniece vides politikas jautājumos, skaidro topošā memoranda mērķi:
“Mēs vēlamies izveidot tādu efektīvu mehānismu, lai varētu ātri, pārdomāti identificēt ūdens tilpes, kas tiek izmantotas elektroenerģijas ražošanai, kas būtu piemērotas tam visam. Kas būtu arī jāpārskata vai jāattīsta un jāpārskata vai attiecīgie šķēršļi uz upes ir pieļaujami un kā tas ietekmē zivju ceļus un varbūt arī novāktu tos šķēršļus, kas ir uz upēm un netiek saimnieciski efektīvi izmantoti.”
Visas iesaistītās puses pauž cerību, ka šāds memorands veicinās ātrāku un efektīvāku upju sakārtošanu, kā arī raisīs dialogu par enerģētikas jautājumiem. Tāpēc ir būtiski, lai tas nepārvērstos par kārtējo darba grupu, bet gan sekotu reāla rīcība ūdens kvalitātes uzlabošanai Latvijas upēs.