Zemnieki šogad noskaņoti optimistiskāk

Noslēgušies biedrības ”Zemnieku saeima” organizētie reģionālie semināri, kuros tika runāts  par aktualitātēm lauksaimniecībā, nākamā gada uzdevumiem un pagājušā gada protestu prasību izpildi.  Lai gan prasības izpildītas tikai daļēji, problēmu lauksaimniekiem netrūkst, šogad zemnieki noskaņoti krietni optimistiskāk. Galvenais optimisma avots esot, jo protestos panākts,  apstrādājot laukus, zemniekiem vienlaikus vairs nebūšot paveiktais jāiemūžina fotogrāfijās, kas nekavējoties jāievieto sistēmā.

Šogad februārī ”Zemnieku saeima” organizēja reģionālos seminārus, lai kopīgi atskatītos, vai plašā protestu akcija ir devusi rezultātus. Zemgales lauksaimnieki stāsta, ka daļa prasību  esot izpildītas. 

Biedrības ”Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš atzīst, ka lielākais gandarījums esot  par to, ka, veicot lauku darbus, paralēli traktora stūrēšanai vairs nebūšot jāmēģina fotogrāfēt un bildi ielikt sistēmā.

Semināros zemniekus iepazīstināja arī ar eko sistēmām. Klāt nākusi arī jauna – ”Ainavu elementi”. Tas nozīmē, nodrošinot aramzemes ieskautus ainavu elementus 1% platībā no kopējās aramzemes,  par hektāru zemes varēs saņemt trīs eiro. Šī eko sistēma gan nav obligāta. Uzrunātie zemnieki teic, ka šo iespēju vēl rūpīgi izvērtēšot. 

Z/S ”Ausekļi” saimnieks Modris Vilsons min kādu piemēru: ”Lai dabūtu šos trīs  tūkstošus eiro, jānopērk tehnika, kas maksā 100 000 eiro, tamdēļ man tas ir neizdevīgi.  Mēs nevaram valstij 500, 600 miljonu eiro norakstīt ne par ko. Mums ir jāražo, jāstrādā, jādomā par ģimeni.”

Lai gan zemnieku noskaņojums ir krietni optimistiskāks kā pagājušajā ziemā, netrūkstot arī problēmu, ko rada dažādi normatīvie akti.

 SIA ”IGAS SG” valdes loceklis Intars Galītis dalās ar savāmproblēmām: ”Mēs esam jaunie augļkopji, un mūsu galvenās galvas sāpes ir, ka atbalstāmās degvielas saņemšanai mēs nevaram nodrošināt  nepieciešamos ieņēmumus. Kamēr ir jauns dārzs, tas neražo. Ja tas neražo, tad nav arī ieņēmumu.”

Ne mazāk lauksaimniekus satrauc dabas  liegumi, kas nesot būtiskus zaudējumus un kuru skaits aizvien pieaugšot, bet ministrija to ignorējot.  Z/S”Ausekļi” saimnieks Modris Vilsons: ”Mums pašiem ir liegums mežā – 3 ha –, kur mēs praktiski neko nevaram darīt. Ir atļauts 10 kubikmetrus nožāģēt, bet trakākais ir tas, ka vējgāzēs to ir pat vairāk. Putna dēļ, kura tur varbūt jau sen vairs nav, mēs esam spiesti neko nedarīt. Tas patiešām rada zaudējumus.’

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) skaidro, ka pašreiz tiekot veidoti jauni liegumi zālāju biotopam. Cik tādu būšot, vēl nevarot pateikt, bet Zemgales zemnieki par jauniem dabas liegumiem varot satraukties vismazāk, jo tur  lauki lielākoties sen uzarti. 

VARAM Dabas aizsardzības departamenta direktore Daiga Vilkaste: ”Tas kompensāciju jautājums ir tāds, ka neatkarīgi no tā –  zālājs ir aizsargājamā dabas teritorijā vai nav –,  jau šobrīd viņi var saņemt maksājumu no Lauku atbalsta dienesta. Tas ir iespējams  jau šobrīd. Mežu teritorijas ir ļoti maz. Tad, kad mēs saņemam iedzīvotāju iesniegumus, daļu no šiem mežiem izslēdzam ārā privātā īpašumā, tā kā tur mežu faktiski nebūs. Būs tikai atsevišķas “Latvijas valsts mežu” teritorijas, bet pamatā veidojam pļavām tos liegumus.”

6. martā  par lauksaimneicības politikas nākotni tikšot spriests arī  biedrības ”Zemnieku saeima” kongresā.