Zosis posta sējumus un rada zaudējumus

Kā ierasts pavasarī, arī šogad lauksaimniekiem nākas saskarties ar ievērojamiem zaudējumiem. Zosis izposta ziemājus, kā arī vasaras pupu un zirņu sējumus – tieši šajos laukos zaudējumi ir vislielākie. Biedrībā “Zemnieku Saeima” skaidro – ja zosis apēd vēl neizdīgušu vai tikko izdīgušu sēklu, ražu nevar atgūt, un zaudējumi sasniedz pat 100%. Turklāt šī problēma ar katru gadu kļūst nopietnāka. Arī Jēkabpils pilsētas daļā Krustpilī zemnieki izjūt šīs sekas. 

Lai gan šoreiz Krustpilī uzsnidzis sniegs un zosu ir daudz mazāk nekā ierasts, zemnieks Andris Felss stāsta, ka, agri no rīta un vakarā zosu ir tik daudz, ka lauki izskatās gandrīz melni. Šis laiks zemniekam ir īpaši darbīgs, jo putnu ir daudz, un tie bieži nolaižas uz laukiem, cenšoties apēst sasēto. Turklāt šajā laikā, kad vēl ir mīnuss grādi naktī vai reizēm pa dienu, sasētais nevar ataugt, līdz ar to rodas lieli finansiālie zaudējumi.

“Zaļos augus viņas tikai apēd daļēji, viņš ataug vēlāk ar zināmu diferenci. Bet, ja ir jautājums par pupām un zirņiem, viņiem fiziski tiek izlasīti šie graudi un tev ir tukšs lauks. Tie ir simtu tūkstoši zaudējumi,” tā stāsta zemnieku saimniecības “Vīnkalni” agronoms Andris Felss.

Lai kaut nedaudz samazinātu zosu radītos postījumus, zemnieks izmanto vairākas atbaidīšanas metodes – uz laukiem novietoti putnu biedēkļi, tiek pielietots drons un speciālas ierīces, kas rada zosīm nepatīkamas skaņas. Gāzes lielgabalus gan izmanto kolēģis, taču Andris Felss norāda, tie ātri zaudē efektivitāti – pēc dažām dienām zosis pierod un atgriežas. Taču visu šo pasākumu īstenošana prasa daudz laika un darba. “Tas tā apmēram pusotra stunda, divas katru vakaru un katru rītu. Vispār Latvijas sabiedrībai, īpaši tai, kurai nav priekšstata par lauksaimniecības situāciju, man tāds vēlējums – visi, kas gatavojas Rīgas maratonam laipni lūgti saimniecībā, arī tie, kas vēlas piedalīties Dziesmu svētkos arī aicinu šurp. Mēs varam patrenēt gan balsi, gan kājas, visas iespējas,” piebilst Felss.

Viena no iespējām, kā vēl var aizbiedēt zosis no laukiem, ir iegūt atļauju migrējošo zosu atbaidīšanai ar šaušanu. Visā Latvijā līdz 15.maijam kopumā atļauts nomedīt līdz 1000 putniem. Dabas aizsardzības pārvalde šobrīd saņēmusi 48 pieteikumus, no kuriem 41 jau ir apstiprināts. Taču pārvaldē uzsver, ir ierobežots daudzums, cik putnu katrs atļaujas saņēmējs drīkst nomedīt, turklāt ne visas atļaujas vienmēr arī faktiski izmanto.

Rihards Miķelsons, Dabas aizsardzības pārvaldes Savvaļas sugu aizsardzības nodaļas vecākais eksperts saka, ka katru gadu ir ļoti līdzīga statistika: “Tie 60 % no šiem atļauju saņēmējiem pat nemaz neizmanto to iespēju, viņi pat nepiesaka nevienu reizi. Līdz ar to varbūt kā tādu drošības spilvenu paņem to atļauju, ja, nu, vajadzēs izmantos, bet tomēr lielākā daļa nemaz neizmanto.”

Biedrībā “Zemnieku saeima” skaidro, lauksaimnieki šo aizbaidīšanas metodi izmanto salīdzinoši reti, jo atļauju iegūšanas process ir laikietilpīgs. Tajā pašā laikā zaudējumi lauksaimniekiem ir lieli katru gadu. Taču kompensāciju saņemt ir sarežģīti, jo postījumu apjomu novērtē pavasarī, nevis rudenī, kad notiek kulšana un zaudējumi būtu pilnībā redzami.

“Tas, ka sējums ir zaļš tajā brīdī, kad zosis ir pārstājušas postīt, nebūt nenozīmē, ka mēs iegūsim to ražu, uz ko mēs esam, teiksim, tiekušies, un, kas mums ir plānota. Un, nevis, tāpēc, ka mēs neesam kaut ko izdarījuši, bet tāpēc, ka tie postījumi ir varbūt 30, 40% apjomā, kas vizuāli šķietami pavasarī nav redzami, bet rudenī, kuļot šos laukus, protams, ka mēs tos redzam un jūtam, “ pauž biedrības “Zemnieku Saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. 

Šobrīd kompensācijas iegūšanai iesniegti 14 iesniegumi. Precīzas informācijas par postījumu apmēru nav. Tāpēc biedrība “Zemnieku saeima” ir uzsākusi sarunas ar Dabas aizsardzības pārvaldi par sistēmas izveidi, kur zaudējumus varētu reģistrēt digitāli – lietotnē “Mednis”.