Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits jūnijā bijis lielākais viena mēneša laikā kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gada februārī, liecina ANO Drošības padomei ceturtdien sniegtie dati.
Kā norādīja ANO ģenerālsekretāra vietniece politiskajos un miera veidošanas jautājumos Rozmarija Dikarlo, jūnijā Ukrainā Krievijas uzbrukumu rezultātā tika reģistrēti vismaz 265 civiliedzīvotāju nāves gadījumi, turklāt vēl 1816 cilvēki tika ievainoti.
Maijā ANO novērošanas misija Ukrainā reģistrēja 274 civiliedzīvotāju nāves gadījumus. Jūnija dati pagaidām liecina par mazāku skaitu, taču šī informācija ir provizoriska – faktiskais upuru un cietušo skaits var būt lielāks, norādīja ANO ģenerālsekretāra vietniece.
Kopumā kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma Ukrainā ir gājuši bojā vismaz 16 402 civiliedzīvotāji, tostarp 802 nepilngadīgie, norādīja Dikarlo. Ukrainā Krievijas uzbrukumu rezultātā vairāk nekā četru gadu laikā ievainojumus guvuši 48 428 cilvēki.
Līdz 2026. gada jūnijam visnāvējošākais mēnesis Ukrainas civiliedzīvotājiem bija maijs, un satraucoša tendence novērojama arī jūlijā, paziņoja Dikarlo. Viņa norādīja, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainai 2., 6. un 8. jūlijā bija vērsti pret vairāku Ukrainas pilsētu centriem un izraisīja desmitiem upuru, kas liecina par skaidru shēmu.
Iepriekš ANO norādīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā katru gadu pavasara un vasaras mēnešos nepārtraukti pieaudzis. Tomēr 2026. gada rādītāji ir ievērojami augstāki nekā iepriekšējos gados.
Ņemot to vērā, Dikarlo aicināja nekavējoties un bez nosacījumiem pārtraukt uguni Ukrainā. “Tam jānoved pie taisnīga, ilgstoša un visaptveroša miera saskaņā ar ANO Statūtiem, starptautiskajām tiesībām un attiecīgajām ANO rezolūcijām,” norādīja amatpersona.