Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien tiekas Briselē, lai apspriestu finansiālo atbalstu Ukrainai nākamajos gados, tai skaitā Eiropas Komisijas (EK) plānu izmantot ES iesaldētos Krievijas Centrālās bankas aktīvus ilgtermiņa aizdevumiem Kijivai.
Saskaņā ar EK plānu Krievija saņemtu šos līdzekļus atpakaļ tad, ja karš beigtos un Krievija samaksātu reparācijas Ukrainai.
ES ir iesaldēti Krievijas Centrālās bankas aktīvi aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, un aptuveni 185 miljardi eiro no šīs summas glabājas finanšu iestādē “Euroclear” Beļģijā.
Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs un citi vadošie ES politiķi atbalsta šo plānu, bet Beļģija pagaidām nav piekritusi izmantot iesaldētos līdzekļus, lai Ukrainai piešķirtu reparāciju aizdevumu 90 miljardu eiro apmērā.
Beļģijas valdība baidās, ka Krievija varētu radīt tai nopietnas juridiskas un finansiālas problēmas, un uzstāj, ka vēlas saņemt garantijas no citām ES valstīm, ka tās dalīs šo risku ar Beļģiju.
EK ir ierosinājusi piešķirt Ukrainai 90 miljardus eiro finanšu un militāro vajadzību nodrošināšanai 2026. un 2027. gadā un vēl 45 miljardus eiro, lai Kijiva varētu atmaksāt citus tai iepriekšējos gados piešķirtos aizdevumus.
Beļģijas premjerministrs Barts de Vēvers ir pieprasījis juridiski saistošas un beznosacījumu garantijas no citām ES valstīm, kas aptvertu visu aizdevuma summu, kā arī aizsardzību pret iespējamām prasībām par zaudējumu atlīdzināšanu.
Beļģijas atbalsts tiek uzskatīts par svarīgāko faktoru plāna īstenošanā, lai gan teorētiski par priekšlikumu varētu lemt ar balsu vairākumu.
Sagaidāms, ka samits ieilgs un ES līderi, visticamāk, paliks Briselē līdz piektdienai.
Samitā klātienē plāno piedalīties arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
Samita darba kārtībā ir arī ES ilgtermiņa budžets un ģeoekonomiskā situācija. Samita laikā ES valstis varētu arī panākt vienošanos par brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu ar četrām “Mercosur” bloka valstīm – Brazīliju, Argentīnu, Urugvaju un Paragvaju.